Gājienā piedalās pārsvarā jauni cilvēki, taču ir arī ģimenes ar maziem bērniem ratiņos. Gandrīz visiem dalībniekiem rokās ir iedegta lāpa vai svecīte.
Daļa pavada gājienu, dziedot latviešu dziesmas, taču priekšējā daļā tiek nests valsts karogs. Satiksme nav traucēta, jo cilvēki pārvietojas pa ietvi, un gājienu regulē policija.
Lāpu gājiens Rīgā notiek no Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim, kur notiks svētbrīdis un tad pēc tā tas turpināsies līdz Latviešu Strēlnieku laukumam. Pēc tam notiks svinīga uguns plosta palaišana Daugavā.
Līdzīgi lāpu gājieni notiek vairākās Latvijas pilsētās, piemēram, Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Jūrmalā, Kuldīgā, Dobelē, Kuldīgā, Talsos, Saldū, Jelgavā un daudzās citās.
Jau ziņots, ka, godinot Brīvības cīņās kritušos Latvijas karavīrus, šodien valstī tiek svinēta Lāčplēša diena.
Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta īsi pēc 1919.gada 11.novembra - datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.
saimnieks