Viņa norādīja, ka laiks līdz 11.decembrim, kad beigsies valdības izsludinātā ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā, ir ļoti īss, tāpēc Rīgas dome, visticamāk, varētu vērsties Ministru kabinetā, lai lūgtu pagarināt ārkārtējās situācijas termiņu.
Pēc Piņķes teiktā, Rīgas domei būs jāsludina sarunu procedūra, kurā, visticamāk, tiks aicināti piedalīties esošie Rīgas atkritumu apsaimniekotāji.
Vienlaikus viņa skaidroja, ka tas, vai iedzīvotājiem būs jāpārslēdz līgumi vēl pirms noslēgsies iepirkums par atkritumu apsaimniekošanu turpmākajos septiņos gados, būs atkarīgs no valdības lēmuma.
"Ja ārkārtas situāciju pagarina, mēs varētu turpināt ar iepriekšējiem līgumiem uz pašreizējiem nosacījumiem, bet, ja nepagarina un ir jāmeklē jauni atkritumu apsaimniekotāji, tad pamatlīgumi ar pašvaldību mainīsies. Līdz ar to arī iedzīvotājiem būs jāpārslēdz līgumi, taču pagaidām nevar vēl apgalvot, kā īsti būs," viņa teica.
Kā vēstīts, drīzumā bija plānots izsludināt iepirkumu par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, pakalpojuma nodrošināšanu paredzot uz septiņiem gadiem. Plānots, pilsētu dalīt četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās, kā arī noteikt, ka viens uzņēmums varēs pretendēt uz ne vairāk kā trīs zonu apsaimniekošanu.
Vienlaikus, iepazīstoties arī Rīgas domes izstrādāto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma iepirkuma nolikumu, Konkurences padome pašvaldībai izteikusi 15 pretenzijas.
Pašvaldības pārstāvji iepriekš norādījuši, ka pēc 11.decembra, kad beigsies valdības izsludinātais ārkārtas situācijas regulējums atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā, cer turpināt sadarbību ar pašreizējiem atkritumu operatoriem līdz brīdim, kad noslēgsies iepirkums par pastāvīgo operatoru izvēli.
Tāpat vēstīts, ka 30.oktobrī Rīgas dome apstiprināja jaunus saistošos noteikumus, kas turpmāk regulēs atkritumu apsaimniekošanu pilsētā.
Noteikumu pieņemšanu atbalstīja visi koalīcijas deputāti, kā arī Neatkarīgo deputātu frakcijas un deputātu bloks Rīgai!.
Noteikumi paredz jaunu regulējumu atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā un nosaka vairākas tehniskas lietas. Piemēram, pirms tam bija plānots, ka nešķirotos atkritumus no individuālām dzīvojamām mājām jāizved ne retāk kā divas reizes mēnesī, bet tagad tiks paredzēta iespēja to darīt reizi mēnesī, taču tikai gadījumā, ja īpašumā deklarētas ne vairāk kā divas personas un, pieņemot, ka izvesto atkritumu daudzums mēnesī ir 120 litri neatkarīgi no atkritumu savākšanas veida.
Vismaz vienu reizi divās nedēļās atkritumi no individuālām mājām būs jāizved, ja tajā dzīvesvietu deklarējušas vairāk nekā divas personas, savukārt daudzdzīvokļu namiem atkritumu izvešana būs jāorganizē vismaz reizi nedēļā.
Vienlaikus dome paredz iespēju iedzīvotājiem samazināt izvešanas biežumu šķirojot atkritumus, piemēram, individuālo māju īpašnieki ar diviem deklarētiem iedzīvotājiem izvešanas biežumu varēs samazināt līdz divām reizēm mēnesī.
Attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, piemēram, veikaliem, kafejnīcām un tirdzniecības centriem, noteikumos iekļauta prasība, ka tiem atkritumi jāizved vismaz reizi četrās nedēļās.
Vienlaikus gan komersantiem būs iespēja slēgt līgumu, kurā izvešanas biežums būs biežāks - piemērots reālajai situācijai.
Noteikumi arī paredz, ka atkritumu izvešanu nevarēs veikt laika posmā no plkst.23 līdz 5, lai netraucētu rīdzinieku naktsmieru. Tāpat Mājokļu un vides departaments plāno izveidot sistēmu, kurā tiks reģistrēti visi Rīgas pilsētas teritorijā esošo nekustamo īpašumu lietotāji, kuri slēgs atkritumu apsaimniekošanas līgumus.
Noteikumos arī iekļauta norma, ka līdz 2021.gadam mājām, kurās ir ierīkoti atkritumu stāvvadi, tie būs jāslēdz.
Vēl noteikumos iekļauta norma, kas paredz, ka atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumus, ja konstatēts, ka vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas kalendārā mēneša laikā atkritumi tiek novietoti ārpus atkritumu konteineram vai pārsniedz tā tilpumu.
hm
jā