Pagājušajā nedēļā Nekā personīga vēstīja, ka RD izvairījusies no konkursa rīkošanas par grāmatvedības programmu. Elektroniskajā iepirkumu sistēmā tā bez konkursa nopirkusi gandrīz 100 000 stundu programmētāju darba, kas maksā miljonus. Galvaspilsēta uzskata, ka rīkojusies likumīgi, jo VARAM izveidotā sistēma šādus pirkumus pieļauj. Ministrija saprot, ka Rīga izmantojusi "caurumu" sistēmā, taču konkrētajā gadījumā neko nedarīs. Tā vienīgi radīs jaunus noteikumus, lai turpmāk šādu rīcību izslēgtu.
To, ka Elektronisko iepirkumu sistēmas programmatūru sadaļā ir "caurumi", sistēmas uzturētājs Valsts reģionālās attīstības aģentūra pamanīja gada sākumā. Caurumus komersanti un iestādes izmanto, lai nebūtu jārīko godīgi konkursi.
Vispirms aizdomīgus darījumus fiksēja Veselības ministrijas iepirkumos. Ministres Andas Čakšas laikā, izmantojot sistēmu, viņas bijušā vīra firmām samaksāti vairāki simti tūkstošu eiro, taču pirktās programmas ir citu programmu pielāgojumi par daudz dārgāku cenu. Līdzīgs notikums skāris arī Iekšlietu ministriju. Šos gadījumus izmeklē policija.
VARAM atzīst, ka pret tādiem darījumiem, kādus ar grāmatvedības programmu piegādātājiem sistēmā slēdz RD Informācijas tehnoloģiju centrs un Finanšu departaments, tā ir bezspēcīga.
VARAM Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors Uģis Bisenieks: "Šobrīd mēs nesaskatām likuma pārkāpumu šādā rīcībā, bet mēs redzam, ka šī rīcība neatbilst likuma garam vai jēgai. Pārkāpumu mēs īsti nespējam identificēt, bet tas, ka sistēma ir pilnveidojama, tas ir acīmredzami," saka VARAM Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors Uģis Bisenieks.
Ministrija iecerējusi, ka turpmāk programmu uzlabošanai bez konkursa iestādes nevarēs tērēt vairāk kā miljonu eiro gadā. Paredzēts arī paplašināt sistēmas uzturētāja pilnvaras apturēt aizdomīgus iepirkumus.
Valsts reģionālās attīstības aģentūra šobrīd pārbauda Rīgas pašvaldības grāmatvedības programmu iepirkumu. Tā grib noskaidrot, cik maksājusi datorprogramma, kuras uzlabojumiem nepieciešami 11 miljoni.
Valsts reģionālās attīstības aģentūras Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs skaidro, ka atbalsta jeb programmēšanas pakalpojumus Elektronisko iepirkumu sistēmā drīkst pirkt tikai tad, ja iestādei jau ir nopirkusi servera standarta programmatūru. Nozarē esot pieņemts, ka programmas uzturēšana un atjaunošana izmaksājot ap 20% no vērtības. RD gadījumā nav skaidrs, cik izmaksājusi pamata programma, uzsvērts raidījumā Nekā personīga.
Pašvaldības ierēdņi Nekā personīga nevarēja paskaidrot, kā tikuši pie standarta programatūras Acto ERP, kuras papildinājumus par 11 miljoniem eiro tagad pērk Elektronisko iepirkumu sistēmā.
"Es neesmu iepirkumu speciālists, tā nav Finanšu departamenta atbildība. Es jau minēju, ka iepirkums ir noticis atbilstoši visām likuma prasībām, bet, ja jums interesē šie detalizētie jautājumi, es nevarēšu uz tiem atbildēt," raidījumam sacīja RD Finanšu departamenta direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks un piebilst, ka "darba grupa neveic iepirkumus. Mēs zinām, kā mēs būvējam sistēmu. "
Līgums ar programmētājiem Wearedots paredz, ka nākamā gada decembrī programma ir gatava un tad sadarbība beidzas. Šobrīd nav zināms, cik Rīgai turpmāk būs jāmaksā par programmas lietošanu. Par to būs jārīko jauns iepirkums. Darba grupa cer, ka summa nebūs lielāka par 300 000 eiro gadā, vēstī raidījums Nekā personīga.
Darba grupas iecerētais scenārijs ir netradicionāls. Parasti nopērkot programmu vai pasūtot tās pielāgošanu, līgumu par tālāku uzturēšanu noslēdz ar tās izstrādātāju, jo pārņemt cita programmētāja sistēmu nav vienkārši. Tomēr Konošonoks ir pārliecināts, ka viņa vadītais programmatūras nomaiņas process ir atklāts, godīgs un pamatots. Arī cena esot samērīga.
"Iepirkums nav finanšu departamenta atbildība, bet stundas izmaksas ir absolūti samērojamas, ir zemākas, bet ir arī būtiski augstākas izmaksas. Es nezinu, uz kādiem datiem balstās jūsu novērojumi, bet mūsu rīcībā nav šādas informācijas, ka šīs stundas izmaksas ir paaugstinātas vai dārgākās tirgū," saka Konošonoks.
Atvars
Gadās