Tādējādi, pretstatā gada pirmajai pusei apstrādes rūpniecība 3.ceturksnī būs devusi pozitīvu pienesumu IKP gada pieaugumam. Turklāt ceturkšņa izaugsme ir bijusi spēcīgākā pusotra gada laikā. Izskatās, ka apstrādes rūpniecība sāk manāmāk atkopties pēc vājuma gada pirmajā pusē, kas daļēji bija dēļ Liepājas Metalurga dīkstāves, bet arī dēļ vājāka ārējā pieprasījuma.
Otrā labā ziņa, Eiropas rūpnieku iepirkumu menedžeru indekss kopš jūlija ir uzlabojies tiktāl, ka vedina domāt uz, lai gan lēnu, bet tomēr izaugsmi 3.ceturksnī. Arī Latvijas apstrādes rūpnieku noskaņojuma aptauja rāda, ka ražošanu ierobežojošo faktoru vidū pieprasījuma trūkums ir mazinājies; tikmēr palielinājās tā daļa rūpnieku, kas apgalvo, ka ierobežojumu ražošanai nav. Līdz ar to pieprasījuma vājums, kas šogad bija viens no faktoriem, kas ievērojami mazināja apstrādes rūpniecības izlaides apjomus, sāk mitēties. Tādējādi, ja nenotiks kāds ārkārtējs šoks, gaidāms, ka apstrādes rūpniecības izaugsme turpināsies.
Jāpiemetina, ka izaugsme nav absolūti viendabīga, ir nozares, kuru sniegums ir vājāks nekā pērnā gada 3.ceturksnī, taču to skaits ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un lielais vairums apstrādes rūpniecības nozaru spējušas kāpināt apjomus.
Virs apvāršņa pamazām atgriezīsies spējāks ārējais pieprasījums, kas palīdzēs Latvijas apstrādes rūpniecībai spēcināt izaugsmi. Taču jāņem vērā, ka jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā atkal ir sasniegusi jaunu pēc-krīzes laika rekordu, tādējādi bez investīciju palīdzības kāpināt apjomus un apgrozījumu būs daudz grūtāk.