Iepriekšējā nedēļā plašu ažiotāžu izraisīja Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Baltajā namā. Par tās rezultātu kļuva Ungārijas būtībā izslēgšana no virknes ASV sankciju.
Diskusijās par mūsu sabiedrībai svarīgām vērtībām, kas šoruden norisinās visai intensīvi, laiku pa laikam tiek pieminēta Latvijas dalība Eiropas Savienībā (ES). Konteksts atkarīgs no katra konkrētā diskutētāja uzskatiem. Ir izskanējuši aicinājumi Latvijai turēties pie eiropeiskām vērtībām, un ir arī pausti viedokļi, ka no citu ES dalībvalstu puses tiekot uzspiests kas tāds, kas īsti neatbilst latviskajai dzīvesziņai.
Novembris mūsu valstī ir
patriotisko noskaņu mēnesis,
kad tiek aktualizēti Latvijas
panākumi – gan tie, kuri patlaban jau ir vēsture, gan tie, kuri
ir aktuāli mūsdienās.
Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jau izmanto mākslīgo intelektu (MI) – visaktīvāk jaunieši. Digitālā vide Latvijā turpina attīstīties – arvien vairāk iedzīvotāju izmanto elektronisko identifikāciju (88,9%) un MI (35,1%), katrs piektais (20,1%) vērtē un pārbauda tiešsaistē pieejamo informāciju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā iedzīvotāju aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās.
Vairāku nedēļu garumā sabiedrībai nācās (varam arī teikt
– bija unikāla iespēja) vērot, kā
politiķi un arī daļa vienkārši
politiski un sociāli aktīvo ļaužu
izspēlēja komēdiju ar spriedzes elementiem – Stambulas konvencijas
denonsācijas likuma ierosināšanu, ilgstošu
(un patiesībā banālu) likumprojekta apspriešanu un beigās arī pieņemšanu galīgajā
lasījumā.
Nedēļas sākumā kļuva zināms,
ka trīs Čehijas labējās partijas
ir vienojušās par nākamās
valdošās koalīcijas izveidi,
kuras priekšgalā atradīsies
valsts premjerministra amatu
savulaik jau ieņēmušais miljardieris Andrejs
Babišs.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau vakar pašā vakarā
nāca klajā ar savu lēmumu
saistībā ar pagājušajā ceturtdienā Saeimas vairākuma
pieņemto likumu par izstāšanos no tā sauktās Stambulas konvencijas –
prezidents likumprojektu nosūtījis atpakaļ
uz Saeimu otrreizējai tā caurlūkošanai.
Par trešdien Nīderlandē notikušo valsts parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu faktisko uzvarētāju kļuvusi nosacīti sistēmiskā liberālā partija Demokrāti 66 (D66, skaitlis partijas nosaukumā norāda uz tās dibināšanas gadu).
Centieni panākt zemāku pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi mēdz saliedēt vienas nozares uzņēmējus, kuri ikdienā konkurē par klientiem un biznesa nišām. Tas spilgti izpaužas ēdināšanas nozarē. Par PVN likmes mazināšanu iestājas gan Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), gan arī uzņēmumu pārstāvji.
Pirmšķietami šodien sagaidāmais
balsojums par Saeimas opozīcijas
iniciēto likumprojektu, kas paredz
sākt Stambulas konvencijas
denonsēšanu, jau pavisam skaidri
iezīmēs – netieši citējot Apvienotā
saraksta Saeimas deputātu Māri Kučinski –
Latvijas politikā līdz šim vēl nepiedzīvotu
situāciju, ka koalīcija, kas veido valdību
(proti, Jaunā Vienotība, Progresīvie un ZZS)
pastāv de iure, bet Saeimas kontekstā – vismaz konkrēti jautājumā par Stambulas
konvenciju – šī koalīcija de facto nepastāv.
Iepriekšējās nedēļas beigās Dienvidamerikas otrajā nozīmīgākajā valstī Argentīnā tika aizvadītas vienlaikus interesantas un nozīmīgas starpvēlēšanas, kuru rezultātu tostarp var uzskatīt par ASV prezidenta Donalda Trampa panākumu.
Mūsu valsts uz vispārējā Eiropas Savienības (ES) līmeņa noteikti nav turīgāko dalībvalstu vidū, tomēr nav arī vistrūcīgākā. To atklāj dažādu pētījumu dati.
Iepriekšējās nedēļas nogalē bez īpašas starptautiskās ievērības tika atstāts tāds notikums kā starptautiski neatzītās Ziemeļkipras Turku Republikas prezidenta vēlēšanas.
Pavisam drīz pēc notikušās traģēdijas, kad zem vilciena pakļuva un bojā gāja divas pusaudzes, kuras pārvietojās ar koplietošanas elektroskūteri, ir teju pilnībā pieklusuši kaismīgās politiķu un atbildīgo amatpersonu runas plūdi par to, kā tiks novērstas nepilnības un pirmšķietamie pārkāpumi šajā jomā.
Vakar līdz ar grozījumiem
Ministru prezidentes rīkojumā
Par rīcības grupu birokrātijas
mazināšanai pie šīs grupas
vadības stūres oficiāli stājās
līdzšinējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš šajā amatā nomaina Valsts kancelejas direktoru, kurš turpmāk
būs Endziņa vietnieks šajā darba grupā.
Vakar Japānā darbu sāka jaunā valsts valdība, kuras priekšgalā pirmoreiz Japānas vēsturē ir sieviete – valsts galvenā politiskā spēka – Liberāldemokrātiskās partijas (LDP) – labējā spārna līdere Sanae Takaiči.
Pēdējā laikā nereti dzirdams viedoklis, ka Latviju ekonomiskās attīstības ziņā ir apsteigusi Lietuva. Saistībā ar politisko viļņošanos, kas mūsu valstī aizsākusies gadu pirms Saeimas vēlēšanām, pavīd viedoklis, ka Lietuvas ekonomisko jaudu stiprina vēlēšanu sistēma, kas vairākos aspektos atšķiras no mūsējās.
Kamēr pasaules uzmanība bija pievērsta pamiera noslēgšanai Tuvajos Austrumos, varas maiņu piedzīvoja Āfrikas valsts Madagaskara – no tās bija spiests bēgt prezidents Andrī Radzualīns, bet varu pārņēma militārpersonas.
Domājams, nevienu īpaši nepārsteidza vakardienas balsojuma rezultāts Saeimā par Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Apvienotā saraksta (AS) deputātu sagatavoto deklarāciju, kuru tās pasniedz kā «alternatīvu Stambulas konvencijai», kuru savukārt šīs partijas grasās denonsēt.
Vakar finanšu ministrs Arvils Ašeradens uz Saeimu aiznesa tradicionālo budžeta portfeli, tādējādi simboliski apstiprinot, ka valdība Saeimā ir iesniegusi izskatīšanai un apstiprināšanai 2026. gada valsts budžeta projektu.
Nesen tika vēstīts, ka 483 Krievijas pilsoņi nav iesnieguši
Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldē (PMLP) pieteikumus
par turpmākajām uzturēšanās
tiesībām Latvijā un no mūsu
valsts viņiem var nākties aizbraukt.
Paredzams, ka nākamnedēļ Saeimā
tiks iesniegts 2026. gada valsts
budžeta projekts, kura tapšanas
process bijis diezgan raibs, turklāt
pirmšķietami šis bija pirmais gads,
kad valdība piedzīvoja pastāvīgu
sociālo partneru kritiku saistībā ar budžeta
izdevumu daļu, ņemot vērā, ka nepieciešamība
strauji un būtiski palielināt izdevumu apjomu
drošībai un aizsardzībai automātiski nozīmēja
mazākas iespējas visām pārējām nozarēm, kas
arī līdz šim ir dzīvojušas deficīta apstākļos.
Eiropas Parlamentā (EP) šodien ir
gaidāmi nu jau divi kārtējie
balsojumi par neuzticības izteikšanu Eiropas Komisijas (EK)
priekšsēdētājai Urzulai fon der
Leienai, kurus ir rosinājuši
labējie Patrioti un Kreiso grupa.
Attiecības, patiesībā attiecību
krīzi, valdošajā koalīcijā vakar
tikšanās laikā apsprieda Valsts
prezidents Edgars Rinkēvičs
un premjere Evika Siliņa (JV).
Nedēļas sākumā, tikai pusi diennakts pēc tam, kad kļuva zināms Francijas jaunās valdības sastāvs, par atkāpšanos no amata paziņoja šīs valsts premjerministrs Sebastjēns Lekornī.