Cerības, ka Prīzes uzbrukumu galvenā plānotāja Abdelhamīda Abauda likvidēšana novembrī būs izjaukusi teroristu tīklu, nav piepildījušās. Grupas locekļi spēja pārgrupēties vēl vienam nāvējošam triecienam, šoreiz - pašu mājās Briselē.
Uzbrukums gatavots mēnešiem, jo bijis gana sarežģīts, uzskata Klods Monikē, pretterorisma eksperts, kurš 20 gadus strādājis Francijas ārējās izlūkošanas aģentūrā.
“Jums jāiedomājas viņi kā atsevišķas šūniņas – katra grupa ir labi organizēta ar vienu vai diviem sprāgstvielu izgatavotājiem, ar vairākiem loģistikas speciālistiem, kas atbildīgi par dzīvokļu atrašanu, mašīnu ieguvi, ieroču un munīcijas sagādi un tad ir ierindas karavīri, kas veic operāciju,” skaidro Monikē un turpina: “Šīs grupas savā starpā nekoordinējas, jo tas viņiem būtu pārāk bīstami – rakstīt epastus viens otram, zvanīt vai satikties. Bet viņiem ir globālā dienas kārtība, uzdevums. Un viņi tiek koordinēti šī uzdevuma ietvaros. Šis lielais uzdevums ir – dodieties uz Eiropu un nodariet vislielāko iespējamo ļaunumu Eiropai.”
Aplēses liecina, ka Islāma valsts pagājušajā vasarā iefiltrēja Eiropā vairākus dučus cilvēku zem bēgļu aizsega. Un šie cilvēki, ieskaitot Briseles teroristu grupu, veido apmēram no piecām līdz 10 teroristu grupām Eiropā.
“Ir Islāma valsts tīkls, kurš dod uzdevumu uzbrukt, nogalināt cilvēkus, un pēc tam tīkla biedriem ir jāatrod pašiem savi loģistikas risinājumi, kā paslēpties un aizbēgt,” skaidro Monikē.
Viņš atzīmē, ka vienīgais dzīvais palikušais no Parīzes uzbrucējiem pirms nedēļas tika notverts slēpjoties nelielā musulmaņu kopienas daļā. Policija atrada viņu kriminālās aprindās - starp cilvēkiem, kas ir noziedznieki.
Monikē ir pārliecināts, ka terora aktu dēļ “sapņu valsts” laiks ir beidzies. Arī politologi domā, ka uzbrukumi radīs daudz lielākas izmaiņas Eiropā.
“Valstis parasti kļūst saliedētākas, stiprākas un represīvākas, kad sastopas ar terorismu. Un mēs to esam redzējuši jau iepriekš daudzās Eiropas valstīs, kur bija teroristu uzbrukumi – kā Spānija, no kurienes es esmu, vai Itālija, Lielbritānija, tagad – Francija un iespējams – arī Beļģija. Tas ietekmēs drošības dienestu pilnvaras attiecībā uz cilvēkiem,” saka Eiropas reformu centra pārstāve Briselē Kamino Mortera-Martinesa.