Swedbank ekonomiste: Eksporta svārstības turpināsies

Tāpēc kopēja eksporta vērtībā šī gada martā bija par 0,3% mazāka nekā gadu iepriekš. Līdzīgs stāsts ir arī par importu – kopējā vērtība bija par 3,7% mazāka nekā gadu iepriekš, lielā mērā lētāku energoresursu dēļ.Šī gada pirmajā ceturksnī kopējais preču eksports bija par 0,4% lielāks nekā gadu iepriekš. Lielākie kritumi bija novērojami pārtikas produktiem un transportam (20-21%). Tajā pašā laikā mēbeļu, mašīnu un iekārtu eksports bija par 20-22% lielāks nekā pirms gada. Strauji auga arī papīra, stikla izstrādājumu un dažādu būvmateriālu eksports (13-17%). Šī gada martā atjaunojoties _Liepājas metalurga _darbībai, pakāpeniski sāk augt arī metālu eksports, bet šī gada 1.ceturksnī tas vēl bija par 4% zemāks nekā pirms gada.Kopējais preču imports pirmajā ceturksnī bija par 4,1% mazāks nekā gadu iepriekš. Lielākie kritumi bija minerālproduktiem un pārtikas produktiem (attiecīgi -23% un -13%, lielā mērā mazāku cenu dēļ). Vēl joprojām krita arī tekstilizstrādājumu, transporta un metālu imports. Lielākais kāpums savukārt ir kokmateriālu importam (ap 22%), jo kokrūpniekiem pietrūkst izejvielu vietējā tirgū. Ir kāpums arī mašīnu un iekārtu importam (ap 10%), kas norāda uz nelielu investīciju aktivitāti.Martā eksports uz Krieviju un citām NVS valstīm turpināja krist, attiecīgi par 29% un 27% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Pirmajā ceturksnī kopumā eksports uz Krieviju krita par 29%, uz parējām NVS valstīm par 9% (uz Ukrainu par 32%), savukārt uz eirozonu auga par 2% un uz ES valstīm ārpus eirozonas par 10%. Turpina strauji kāpt eksports uz Ķīnu, ASV, Turciju, Arābu Emirātiem. Rezultātā Krievijas īpatsvars Latvijas eksportā samazinājās līdz 6.8% no 9,5% gadu iepriekš. Var redzēt, ka ļoti aktīvi notiek jaunu noieta tirgus apgūšana, bet dažām nozarēm veicas labāk, dažām sliktāk un pieaugumi ik pa laikam mijas ar kritumiem. Šī neviendabīga attīstība turpināsies un svārstības saglabāsies. Sagaidāms, ka Latvijas preču eksports šogad kopumā tomēr lēni pieaugs.