Vislielāko devumu eksporta izaugsmē jūlijā nodrošināja pārtikas un lauksaimniecības preces, galvenokārt dzērieni, kuru eksports uz Krieviju pieauga 2,7 reizes. Daļu no šī pieauguma, visticamāk, veido reeksports, jo Latvijā tik daudz nesaražojam un dati rāda arī ļoti strauju dzērienu importa kāpumu.
Jūlijā preču eksporta vērtība uz Krieviju pieauga par 46% gada izteiksmē un nodrošināja aptuveni pusi no kopējā eksporta kāpuma. Kopējo eksportu balstīja arī mehānismi un iekārtas, metāli un to izstrādājumi (līdz ar augošām metālu cenām), ķīmiskās rūpniecības produkcija, kā arī koks un tā izstrādājumi. Pēc septiņu mēnešu pārtraukuma jūlijā atsāka augt kokrūpnieku ieņēmumi no eksporta uz Lielbritāniju, ko daļēji var skaidrot ar bāzes efektu – pērn jūlijā pēc Brexit referenduma koka un tā izstrādājumu eksporta vērtība būtiski samazinājās. Iespējams, arī kādā no nākamajiem mēnešiem redzēsim pieaugumu.
Izskatās, ka investīciju aktivitātes atjaunošanās sāk parādīties importa datos. Iekārtu un mehānismu imports turpina augt jau trešo mēnesi pēc kārtas un jūlijā pakāpās par spējiem 20%. Ļoti strauji aug metālu un to izstrādājumu imports (+86%), ko ietekmē gan cenu pieaugums, gan, iespējams, arī būvniecības aktivitātes kāpums.
Apstrādes rūpniecība turpina braši augt, un ekonomikas izaugsme galvenajās tirdzniecības partnervalstīs kopumā iepriecina, kas norāda uz eksporta kāpumu nākamajos mēnešos. Tomēr gada otrajā pusē eksporta pieauguma tempi, visticamāk, būs lēnāki nekā pirmajā pusgadā (bāzes efekts – straujāka eksporta izaugsme aizsākās tieši pērnā gada nogalē). Savukārt imports augs straujāk līdz ar investīciju aktivitātes atjaunošanos un straujāku ES fondu ieplūšanu (piemēram, būvmateriālu, metālu, ražošanas iekārtu iegāde no ārvalstīm). Bažas rada darba tirgus uzsilšana un straujā algu izaugsme (+8,7% otrajā ceturksnī), kas apdraud konkurētspēju un var mazināt eksporta apjomus. Lai to nepieļautu, uzņēmējiem ir jādomā par ražīguma celšanu.
melnais humors
HC