Piemēram, Latvijā to izmanto uzņēmums Cemex cementa ražošanas rūpnīcā, atzīmē Jansone.
Tāpēc viņa uzsver, ka ir būtiski šķirot iepakojumu, jo, šķirojot atkritumus, tiek arī samazināts atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu daudzums.
Lai arī visus materiālu veidus Latvijā nepārstrādā, tomēr liela daļa no sašķirotajiem materiāliem nonāk pārstrādes rūpnīcās Latvijā. Piemēram, rūpnīcā AS PET Baltija Jelgavā tiek pārstrādātas PET plastmasas pudeles, savukārt cietās plastmasas pudeles (HDPE) un LDPE plēves, piemēram, lauksaimniecības produktiem izmantotās plēves un dažādas kanniņas tiek pārstrādātas SIA Nordic Plast Olainē.
Savukārt uzņēmums V.L.T. no makulatūras ražo olu kastītes un bretes.
Sašķirotais materiāls, kas netiek pārstrādāts Latvijā, tiek eksportēts uz ārvalstīm, jo Latvijā patlaban nav rūpnīcu, kur pārstrādāt, piemēram, stikla pudeles un burkas, atzīst Jansone.
Kā vēstīts, Eiropas Savienības direktīva par atkritumu poligoniem paredz, ka līdz 2020.gadam jānodrošina, ka poligonos tiek apglabāti tikai 35% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma. Lai to realizētu, poligonos tiek ierīkotas atkritumu priekšapstrādes iekārtas, kā rezultātā atšķirotā organiskā frakcija tiek tālāk pārstrādāta ar dažādām bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes un reģenerācijas metodēm, tos pēc iespējas atgriežot atpakaļ ekonomiskajā apritē.
Vienlaikus tiek samazināts atkritumu poligonos noglabājamo bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu daudzums, kā arī palielināts pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu īpatsvars, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu.