Eiropas Centrālā banka (ECB) uzņemsies nozīmīgu kredītiestāžu uzraudzības pienākumus 4. novembrī. Ko nozīmē jēdziens "nozīmīgas kredītiestādes"? Cik procentu Eiropas kredītiestāžu tiks uzraudzītas?
Kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai banka uzskatāma par nozīmīgu, saistīti ne vien ar tās lielumu absolūtā izteiksmē, proti, tās kopējiem aktīviem jāpārsniedz 30 miljardu eiro, bet arī ar tās relatīvo lielumu vai darbības veidu. Ar to es domāju, piemēram, kredītiestādes svarīgumu Eiropas Savienībā (ES) vai dalībvalsts ekonomikai, tās pārrobežu darbību svarīgumu, kā arī to, vai šī kredītiestāde ir lūgusi vai saņēmusi palīdzību no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM). ECB veiks aptuveni 120 banku tiešu uzraudzību. To aktīvu kopējā vērtība ir apmēram 25 triljoni eiro, kas veido aptuveni 85% no kopējiem banku aktīviem Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) valstīs. Par spīti šī pasākuma plašajam vērienam, esam ļoti apmierināti ar līdzšinējiem panākumiem.
Kāda būs galvenā atšķirība starp VUM veikto uzraudzību un uzraudzību, ko līdz šim īstenoja nacionālie banku uzraugi?
VUM veido ECB un 18 valstu (no 2015. gada - 19 valstu) nacionālie banku uzraugi, tādējādi apvienojot visu šo iestāžu prasmes, pieredzi un profesionālās zināšanas. ECB ir atbildīga par VUM efektīvu un saskaņotu darbību, kā arī nodrošina sistēmas darbības pārraudzību. VUM galvenokārt atšķirsies ar to, ka tā būs pirmā Eiropas banku uzraudzības iestāde ar Eiropas mēroga pilnvarām. Šādi tiks atbalstīta Eiropas Banku iestādes izstrādāto vienoto noteikumu efektīva piemērošana un tādējādi arī Eiropas uzraudzības standartu saskaņošana. Tas savukārt samazinās regulējuma tiesvedību risku un palīdzēs novērst valstu atšķirības. Šādi mēs vairosim uzticību banku uzraudzībai un visai finanšu sistēmai VUM valstīs.
Kādi būs nacionālo uzraugu pienākumi pēc 4. novembra?
ECB veiks nozīmīgo banku tiešu uzraudzību, savukārt nacionālie banku uzraugi (piemēram, Latvijā - Finanšu un kapitāla tirgus komisija) būs atbildīgi par mazāk nozīmīgo banku uzraudzību. Nozīmīgo kredītiestāžu ikdienas uzraudzību veiks kopējās uzraudzības komandas, ko veido ECB darbinieki un to valstu uzraudzības iestāžu darbinieki, kurās izveidotas attiecīgās kredītiestādes, to meitas sabiedrības vai nozīmīgās pārrobežu filiāles. Katrai nozīmīgajai kredītiestādei izveidota sava kopējā uzraudzības komanda. Tas nozīmē, ka nacionālajiem banku uzraugiem būs daudz pienākumu, un mēs ceram, ka varēsim ar tiem izveidot veiksmīgu sadarbību.
Lai glābtu Parex banku no bankrota, Latvijas valdība tajā ieguldīja nodokļu maksātāju naudu desmitiem miljonu latu apmērā. Vai varam cerēt, ka, pateicoties VUM darbam, nākotnē šādu gadījumu būs mazāk?
VUM darbības mērķis ir samazināt valsts atbalsta izmantošanas iespējas, lai nākotnē nodokļu maksātājiem nevajadzētu sniegt ārkārtas finansiālo palīdzību bankām. Šobrīd stājas spēkā jauni noteikumi, piemēram, Kapitāla prasību regula un direktīva. Pagājušajā vasarā pieņemtajos valsts atbalsta noteikumos ļoti skaidri noteikts, ka valsts līdzekļu izlietošanas gadījumā slogs jāsadala, izmantojot pakārtoto parādu iekšējo rekapitalizāciju un hibrīdos kapitāla instrumentus. Tas maina situāciju. Sākot no 2016. gada, vēl viens jauns iedarbīgs elements būs prioritāro parādu iekšējā rekapitalizācija. Konstatējot problēmu, piemēram, ja visaptverošajā novērtējumā tiks atklāts kapitāla deficīts, rekapitalizācija būs jāveic, izmantojot privātos līdzekļus - vispirms banku akcionāru līdzekļus, subordinētā kapitāla noguldījumus un, ja vēl nepietiek, tad lielo noguldītāju līdzekļus. Valsts atbalsta piešķiršanu varēs apsvērt tikai tad, ja būs izsmelti visi privātie līdzekļi, bet bankai joprojām nepieciešams kapitāls. Taču tādā gadījumā būs jāizpilda vairāki nosacījumi.
Nacionālie uzraugi bieži apgalvo, ka nav iespējams novērst īpašnieku plānotu krāpniecisku bankrotu. Kāds ir jūsu viedoklis par šādiem gadījumiem?
VUM nodrošinās vispusīgu, visaptverošu un stingru uzraudzības sistēmu, lai jau agrīnā posmā būtu iespējams precīzāk noteikt finanšu iestādes potenciālos riskus, kas uzraudzības iestādēm ļautu noteikt nepieciešamos korektīvos pasākumus.
Pilnu interviju Cer atjaunot ticību bankām lasiet ceturtdienas, 28.augusta, laikraksta Diena 10.lpp.!