K.Daukšts skaidro, ka šis jautājums ir sarežģīts, jo ir nepieciešams izvērtēt izstādes Aizvestā bērnība: 1943-1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis galvenos mērķus. Ja izstādes mērķis būtu izvērtēt cilvēku likteņus un pavēstīt vēsturisko informāciju par Otrā pasaules kara notikumiem, tad tā būtu pieņemama.
Taču šī izstāde ir antidemokrātiska ar ideoloģisku mērķi, ka Otrā pasaules kara laikā pie vainas bija nevis atsevišķi kolaboracionisti, kuri rīkojās noziedzīgi, bet ka vainīga pie noziegumiem ir visa latviešu tauta, kura esot bijusi nacistiski noskaņota.
K. Daukšts uzsvēra, ka šī izstāde nav zinātniska, bet gan klaji propagandiska. Jautāts, vai attiecībā uz izstādes saturu nevarētu būt runa par Latvijas krimināllikumā aizliegtās naida kurināšanas pārkāpumu, viņš skaidroja, ka šādu vērtējumu kā politologs nevar sniegt, bet par to būtu jāspriež kompetentajām iestādēm.
Politologs norāda, ka izstādes norise Latvijā tikai veicinās emocionālo pretstāvi starp latviešiem un krievvalodīgajiem vēstures jautājumos. Neesot zināms, kas stāv aiz ar izstādi saistītajām divām personām - sabiedriskā fonda Vēsturiskā atmiņa direktora Djukova un cita Krievijas pilsoņa Vladimira Simindeja -, kuras Latvijas Ārlietu ministrija ir pasludinājusi par Latvijai nevēlamām personām un iekļāvusi tās to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir aizliegta. Pastāv iespēja, ka fonds ir tikai piesegs lielāku mērķu izmantošanai, piebilda politologs.
Jau ziņots, ka skandalozais vēsturnieks Djukovs šonedēļ viesojās Rīgā un solījās uz Latviju atvest ĀM asi kritizēto izstādi Aizvestā bērnība: 1943-1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis. Djukovs arī pirms tam aktīvi aizstāvējis savu pozīciju vēstures jautājumos, kas Latvijā tikusi kritizēta.
Latvijas radio šodien ziņoja, ka arī pēc Djukova iekļaušanas nevēlamo personu sarakstā fonds joprojām plāno marta beigās Latvijā atklāt minēto izstādi.