Ir viegli iekrist mānīgā pašapmierinātībā, lasot procentos un relācijās balstītās PR relīzes no valdības mājas. Cita lieta ir iepazīties ar faktisko stāvokli valstī. Dienas reportāža no Atēnām paver ieskatu grieķu ikdienas dzīvē. Neskatoties uz to, ka pēc statistikas datiem grieķi aizvien ir vismaz divkārt turīgāki nekā latvieši, reālā aina ne tuvu nav tik spoža.
Daudziem grieķiem neiet labāk kā daudziem latviešiem - neapmaksāti rēķini, grūti norēķināties pat par dzīvokli, knapi sanāk pārtikai, iziešana ārpus mājas - šiks, par kuru pēc tam jāmaksā ar knapināšanos. Treknie gadi Grieķijā, protams, ir izskatījušies krietni treknāki nekā Latvijā. Valsts ierēdņu pārmērības krietni pārmērīgākas nekā pie mums. Tomēr IKP kritums Grieķijā ne tuvu nav tik dramatisks, kā tas bija pie mums. Arī valdības vaina, kas novedusi pie milzu parādiem, kas ir lielākā Grieķijas problēma, ir krietni lielāka nekā pie mums. Grieķijas valdība meloja, lai tiktu eirozonā. Un tas ir skarbs brīdinājums tiem Latvijas politiķiem, kuri uzskata, ka eirozonā var arī iemanipulēt - un tad jau redzēs. Pirms desmit gadiem Grieķijas ekonomiskie rādītāji bija nepatiesi, valsts nebija gatava stāties eirozonā, bet par sekām nākas maksāt tagad un smagi.