"Zinu, ko iegūšu, ja lasīšu Dienu, Latvijas Avīzi, Neatkarīgo Rīta avīzi, un tur ir interesanti izteicieni par valsti, politiķiem. Vairāk vai mazāk politiķi ir pelnījuši, ko viņi saka.
"Krievu valodā rakstošajā presē - ārkārtīgi vienveidīgi jautājumi. Vai bieži lasāt kritiku par Saskaņas centru krievu presē? Nē. Arī viss, kas tiek kūdīts, rosināts, krievu valodā rakstošajā presē, gūst atbalstu - gan ārdīšanās par valsts valodu, tad nepilsoņu jautājums, par Bauskas pieminekli," sacīja J.Dobelis. Viņš uzsvēra, ka šādas "sakropļotas ziņas" aiziet uz Krieviju.
"Dzinatrs pievērš šai lietai uzmanību, jo politiķu veidojumā jābūt kādam vai kādiem, kuri jautājumu uzstāda asākā formā. Es lasu krievu presi, tur ir arī interesenti raksti, ir arī daudzveidīgi, izņemot nacionālos jautājumus," sacīja J.Dobelis.
"Krievu valoda šeit ir ieguvusi nopietnu statusu, tā nav tukša klaigāšana, tas ir sāpīgs jautājums. Es nesaku, ka krievus neciešu, bet neciešu krievu šovinistus. Esam devuši iespēju pirkt viņiem zemi, mājas. Pastaigājiet pa Jūrmalu, krievu valoda ir dominējošā. Un tas ir sāpīgi. Vajadzētu veselīgi uztvert jebkuru priekšlikumu. Tajā pašā laikā, vai ir pamatojums Dzintara ieteikumam? Un tad sākam analizēt," norādīja J.Dobelis.
Jau ziņots, ka valstij vajadzētu atbalstīt tikai latviešu valodā iznākošas preses iznākšanu, šādu viedokli intervijā laikrakstam Diena pauž nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
"Mūsu skatījumā tā tam būtu jābūt. Un mēs arī esam lūguši saviem juristiem izpētīt pašreizējo stāvokli un gatavot mūsu priekšlikumus, lai situāciju mainītu," saka R.Dzintars.
VL-TB/LNNK līderis norāda, ka tas arī sasaucas ar vienu no nacionālās apvienības ideoloģiskajām nostādnēm. "Ja valsts ir skaitliski, teritoriāli neliela, mums ir ierobežoti resursi, tad ļoti būtiski ir domāt, kā mēs šos resursus izmantojam, lai tos izmantotu pēc iespējas efektīvāk, lietderīgāk. Un, ienākot politikā, esam pamanījuši, ka daudzās sfērās resursi, finanses tiek piešķirti un tērēti inerces pēc, neuzdodot jautājumu, ko valsts no tā iegūst," skaidro politiķis.
"Un, ja es pašķirstu - tas radikālākais piemērs - laikrakstu Čas vai Vestji Segodnja, tad redzu tur Osipova un Lindermana popularizēšanu, kūdīšanu uz divvalodības referendumu, par pilsonības nulles variantu. Tad loģiski rodas jautājumi, kāpēc Latvijas pilsoņiem ir jāmaksā, jāpiemaksā par to, ka faktiski tiek demontēta valsts identitāte," pauž Dzintars.