Patlaban galvenais veids, kā cilvēki veidojot sakarus, esot mobilā telefonija un mobilais internets. Loģiskāk būtu bijis otrādi, uzskata eksperts. LMT vajadzētu Lattelecom pakalpojumus iekļaut savā pakalpojumu spektrā. Piemēram, mājās klients lieto Lattelecom fiksēto internetu, savukārt izgājis pa mājas durvīm, nepamanot nekādas izmaiņas, ar planšetdatoru atrodas 4G tīklā. "To visu var pārdot kā vienotu pakalpojumu," uzsver Kaža, norādot, ka šādi LMT iegūtu savā īpašuma optisko tīklu, kuru izmanto mobilajiem sakariem starp bāzes stacijām.
Turklāt daudzviet Eiropā fiksētie un mobilie sakari esot vienā kompānijā vai koncernā, piemēram, Telia Sonera.
Konkurencei šāda veida vienošanās netraucētu, uzskata Kaža. Tikpat liels lietotāju skaits kā LMT ir arī Tele 2, arī Bitei esot krietni daudz lietotāju. "Nemitīgs arī bijis cenu karš par fiksēto telefonu piedāvājumu - samaksā latu mēnesī un zvani uz nebēdu. Man ir grūti iedomāties, kur varētu cenas celt, varbūt mazliet fiksētā internetā," secina eksperts. Vienlaikus konkurence neatslābstot no tādām kompānijām kā Baltcom un Izzi, kuras arī kaut kad apvienošoties. Baltcom, piemēram, piedāvājot internetu 250 Mbit/s, un tas esot divreiz ātrāks nekā Lattelecom pamata piedāvājums. Vienlaikus cena esot līdzīga. Kaža neredzot, kur, kompānijām apvienojoties, būtu konkurences problēmas.
"Tagad izskatās, ka vecais kleperis grib nopirkt jauno sacīkšu zirgu un nevis otrādi, ka sacīkšu zirgs aiz žēlastības ierāda vietu kūtī kleperim," secina eksperts.
Kā ziņots, Satiksmes ministrija neatbalsta LMT un Lattelecom mehānisku apvienošanu un diskusija esot par divu uzņēmumu ar daļēju valsts kapitālu iespējamo sinerģiju vai ciešāku sadarbību, norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Ciešāka sadarbība nepieciešama, lai palielinātu uzņēmumu vērtību un uzlabotu darbības rādītājus. "Neuzskatu, ka LMT un Lattelecom sinerģija būtiski ietekmēs kopējo konkurenci telekomunikāciju tirgū, jo uzņēmumu sniegtie pakalpojumi ir papildinoši, nevis konkurējoši, tādējādi sinerģija uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju," uzsver Matīss.
Valsts kā akcionārs uzņēmumu darbību ietekmējot, piemēram, caur padomi, caur valdi. Attīstot jaunus pakalpojumus, esot nepieciešams sadarbību paplašināt. Piemēram, attīstot ātrgaitas internetu, esot skaidrs, ka Lattelecom nekādi katrā lauku viensētā nevarēs pievilkt optisko kabeli, lai nodrošinātu internetu. Tur savukārt LMT esot daudz zemākas izmaksas, lai nodrošinātu platjoslas interneta piekļuvi. "Tad attīstām vienu pakalpojumu lauku reģionos, otru - Rīgā," uzsver Matīss. To varot izdarīt neapvienojoties, esošo uzņēmumu stratēģiju ietvaros. Patlaban vispār netiekot runāts par uzņēmumu administratīvo apvienošanu un supermonopola veidošanu.
Kā ziņots, nākamā gada laikā varētu tikt apvienoti telekomunikāciju uzņēmumi LMT un Lattelecom, vēsta žurnāls Ir, atsaucoties uz tā rīcībā nonākušu slepenu ziņojumu, kas iesniegts valdībā un par ko plānots lemt tuvākajā laikā.
Ekonomikas ministrija (EM) informēja, ka patlaban netiek apspriesta uzņēmumu privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu un servisa līmeni klientiem.
Sākotnējais ekspertu izvērtējums liecina, ka patlaban LMT un Lattelecom ilgtermiņa attīstību un vērtības pieaugumu kavē uzņēmumu dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt darbības attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām elektronisko sakaru nozares un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm. Tas kopumā ilgtermiņā rada uzņēmumu vērtības pazemināšanās draudus, norāda EM.
Preses konferencē Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) informēja, ka pašlaik šis jautājums esot aktualizējies, bet vēl nav nonācis valdības dienaskārtībā. Premjers plāno tikties gan ar iesaistītajām ministrijām, gan ar kapitālsabiedrībām, lai šo jautājumu izrunātu un pēc tam lemtu par tā tālāko virzību.
Slepenajā ziņojumā esot norādīts, ka LMT vērtība kopš 2008.gada ir pastāvīgi samazinājusies un 2013.gadā varētu būt ap 149 miljoniem latu, bet Lattelecom šajā laikā tā ir bijusi visai stabila un 2013.gadā varētu būt ap 238 miljoniem latu. Aprēķinā esot izmantota formula: sareizināt peļņu pirms nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA ar pieci un no iegūtā skaitļa atņemt aizņēmumus no kredītiestādēm.