Viņš uzsvēra, ka jāņem vērā nodokļu politika un tas, cik lielā mērā iedzīvotāji un uzņēmēji ir gatavi maksāt nodokļus.
Platais atzina, ka, piemēram, veselības aprūpē budžeta finansējums Latvijā ir zemāks nekā vidēji Eiropā. "Ir uzsaukumi, ka strauji palielināsim budžeta izdevumus veselības aprūpei. Taču ir jautājums, kā par to maksāsim? Ja ir vienošanās, ka palielināsim finansējumu veselības aprūpei, tad nākamais jautājums ir, kurš par to maksās, vai paaugstināsim kādu nodokli, lai konkrēti palielinātu veselības aprūpei novirzāmos līdzekļus? Jo pašreizējā situācijā 2015.gadā nekādu brīvu līdzekļu šim mērķim nav," sacīja eksperts.
Viņš gan uzsvēra, ka veselības aprūpes jautājums nav aplūkots padomē un par to viņš pauž savu personīgo viedokli.
Platais atzina, ka veselības aprūpē ir sarežģīti riski. "Ja ģimenē kāds pēkšņi saslimst, tas nenozīmē, ka ģimene var strauji mobilizēt līdzekļus, lai palīdzētu ģimenes loceklim, kuram nepieciešama kvalificēta ārsta palīdzība un dārgi medikamenti. Viena no vispārpieņemtām praksēm ir, ka cilvēki maksā nodokļus un attiecīgi arī saņem valsts finansētu veselības aprūpi. Ja cilvēki vienojas par šādu shēmu, tad jāpārtrauc situācija, ka mēs izliekamies, ka maksājam nodokļus. Beigsim izlikties, sāksim šo jautājumu risināt nopietni," aicināja Platais un vērsa uzmanību, ka valstī kopumā naudas nav, jo pārāk daudz cilvēku izliekas, ka viņi maksā nodokļus. "Viņiem šķiet, ka viņi maksā ļoti daudz, bet tai pat laikā visam nepietiek. Taču izmaksas ir ļoti konkrētas. Ir jāapzinās, ka viss tiešām reāli maksā," sacīja Platais.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs atzina, ka tuvākajos gados valsts budžetā ievērojamāka fiskālā telpa ir pieejama tikai 2017.gadam. "Tomēr tā nekādā gadījumā nav samērojama ar tik milzīgiem pieprasījumiem, ar kādiem nāk nozaru ministrijas," sacīja eksperts.
Līdzšinējais vērtējums rāda, ka nākamgad valsts budžetā nav brīvas fiskālās telpas. "Valdībai būs ļoti grūts laiks, izskatot nākamā gada budžetu. Lai spētu budžetā iestrādāt jebkādas valdības prioritātes, būs jāmeklē iespējas, kā samazināt citus izdevumus mazāk prioritārās programmās vai arī kā palielināt budžeta ieņēmumus," skaidroja eksperts un piebilda, ka jebkura budžeta speciālista lielākais izaicinājums ir jautājums, kā ar ierobežotiem līdzekļiem nodrošināt vislabāko darbības rezultātu.
Fiskālās disciplīnas padome darbu sāka šogad. Padomes priekšsēdētājs ir Platais, priekšsēdētāja vietnieks - Rīgas Tehniskās universitātes kanclers Ingars Eriņš. Padomē darbojas arī Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis, Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens un Igaunijas bankas viceprezidents Ulo Kāsiks.
Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga institūcija, kas uzrauga valsts fiskālās politikas ilgtspēju un to, vai valsts budžetā tiek ievēroti Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumi.