Ekspremjers Bērziņš: Maz pārsteigumu, ja neskaita trauksmes zvanu

Kopējais vērtējums joprojām ir ļoti negatīvs – par iedzīvotāju uzticības krīzi valstij un valdībai sāka runāt jau tad, kad mīnusi bija krietni mazāki nekā patlaban.2014.gada janvārī nedaudz atzinīgāk nekā pirms mēneša vērtēts arī pašreizējais Latvijas ekonomiskais stāvoklis – to, ka tas ir "drīzāk labs" vai "ļoti labs", norādījuši 5% aptaujāto (pieaugums par 3%). Savukārt 40% respondentu situāciju raksturo kā viduvēju. Šķiet, ka vērtējumu "viduvēji" varētu aizstāt arī ar apzīmējumu "ne šāds, ne tāds". Krīze tā kā būtu beigusies, un to cilvēki vismaz teorētiski apzinās, bet diez kādu labumu no tā joprojām neizjūt. No vienas puses, visapkārt runā par "veiksmes stāstu", valsts budžeta pieņemšanas laikā dzirdēti solījumi "palielināt", "paaugstināt", "uzlabot". No otras puses, izrādījies – ja nu kādam kāds labums arī ticis, tad veiksminieks izrādījies kāds cits. Valda drīzāk apmulsums, nevis optimisms.Iespējas atrast labu darbu Latvijā tradicionāli tiek vērtētas ļoti pesimistiski, bet patlaban iedzīvotāju noskaņojums ir vēl pasliktinājies, un tam ir gluži racionāls skaidrojums. Pašlaik Latvijā bezdarbs ir strukturāls, kas nozīmē, ka darbu nevar atrast cilvēki, kuru izglītība, specialitāte vai kvalifikācija neatbilst darba tirgus vajadzībām. Tajā pašā laikā virknē specialitāšu darbiniekus ir grūti atrast. Normālā ekonomikā strukturālā bezdarba īpatsvars parasti ir 2-3 procentu robežās, kamēr Latvijā, iespējams, tas veido lielāko daļu. Diemžēl valdība gadiem neko tā īsti nav darījusi, lai situāciju uzlabotu, un par nepieciešamību kaut ko mainīt izglītības sistēmā tiek tik sparīgi un bezjēdzīgi daudz runāts, ka līdz darbiem nemaz netiek. Tāpēc darba tirgū "liekie" cilvēki arvien skaudrāk apjauš, ka viņu kvalifikācija, lai kāda tā arī būtu, ir izmantojama tikai ārzemēs, bet šeit viņiem nākotnes nav. Tāpat viņi pārliecinās, ka nekāds solītais ekonomiskais izrāviens nesākas. Nacionālajā attīstības plānā gan ir ierakstīti optimistiski kontrolskaitļi, taču, piemēram, šā gada valsts budžeta sagatavošanā tie nemaz netika ņemti vērā. Protams, ka tagad dzīves realitāte konfrontē ar teoriju – piemēram, ja cilvēks redz, ka ceļi kopumā turpina brukt un pirmie pavasara vēstneši nav cīruļi, bet gan jaunas bedres, un ka viņa iespējas nokļūt "līdz civilizācijai" pastāvīgi samazinās, tad kāpēc gan lai viņš ticētu, ka nozarei tiek palielināts finansējums un situācija uzlabojas?Optimisma trūkums redzams arī valdības darba vērtējumā. Lai gan 2014.gada sākumā ir nedaudz palielinājusies iedzīvotāju apmierinātība ar valdības darbu (22% pauda pozitīvu attieksmi pret valdības darbu salīdzinājumā ar 20% decembrī), tomēr 69% bija negatīva attieksme. Valdības darba vērtējuma indekss 2014.gada janvārī arī bija ļoti zems - mīnus 34. Parasti katras jaunas valdības gaidas rada jaunas cerības un strauju attieksmes uzlabojamu. Šoreiz vismaz pagaidām nekā tāda nav.Taču par pamatīgu trauksmes zvanu liecina iedzīvotāju viedoklis par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Tikai 16% respondentu (18% pilsoņu) pilnībā uzskata sevi par pilntiesīgiem ES pilsoņiem, bet vēl 38% (39% pilsoņu) domā, ka Eiropas pilsoņi viņi ir tikai "daļēji". Savukārt 40% (36% pilsoņu) atzīst, ka nejūtas kā pilntiesīgi ES pilsoņi. Diemžēl tas ir rezultāts tai valdības politikai, kas vairāk bijusi vērsta uz ES naudas "apgūšanu", nevis ekonomikas attīstīšanu Latvijā. Turklāt Eiropas Savienība valdības publiskajā komunikācijā bijusi tā, kas kaut ko Latvijai nedod, aizliedz, ierobežo, apdala.Par būtiskākajiem ieguvumiem no Latvijas dalības ES 52% aptaujāto uzskata iespējas ceļot uz citām dalībvalstīm valstīm, 39% - iespēju izmantot ES fondu līdzekļus valsts attīstībā, bet 35% - iespēju strādāt citās dalībvalstīs. Redzams, ka divas galvenās ES prioritātes – brīva preču kustība un brīva kapitāla kustība – palikušas neizprastas un tikai brīva darbaspēka kustība, kas lielākoties izpaužas kā došanās vienā virzienā - prom no Latvijas, tiek uzskatīta par ieguvumu.