"Ir vairāki būtiski aspekti, kāpēc Denisa Čalovska izdošana ASV nav pieļaujama. Sākot ar cilvēktiesību aspektiem un beidzot ar juridiskajiem argumentiem," norāda Elksniņš.
"Lai arī nevienu vairs neizbrīna mūsu valsts augstāko amatpersonu regulārās vizītes uz ASV vēstniecību un daudzus jautājumus raisošā informācijas nodošana šīs valsts sūtņiem, tomēr Latvijas pilsoņa izdošana pēc pirmā svilpiena un bez jebkāda nopietna pamatojuma rada zināmas bažas," uzsver deputāts.
"Pastāvošais tiesiskais regulējums pieļauj ASV izvirzīt priekšlikumu izdalīt Latvijas Republikas pilsoņa Denisa Čalovska lietu atsevišķā lietvedībā un nosūtīt to izskatīšanai Latvijas Republikas prokuratūrai apsūdzības celšanai un izskatīšanai pēc būtības Latvijas tiesu instancēs. Nepastāv nekādu būtisku šķēŗšļu, lai tiesvedība notiktu Latvijā," saka deputāts.
Elksniņš norāda, ka pastāv būtiskas atšķirības Latvijas un ASV tiesību sistēmā jautājumā par iespējamā kriminālsoda piemērošanu. Izdodot Latvijas Republikas pilsoni, viņam draud cietumsods, kas būtiski pārsniedz Latvijas krimināltiesību sistēmā piemērojamus sodus. Tas rada bažas, ka mūsu valsts pilsoņa tiesības netiks pienācīgi nodrošinātas. ASV tiek piemērota kriminālsodu noteikšana, saskaitot sodus matemātiski, kas nav raksturīgi mūsu valsts krimināltiesību sistēmai.
Deputāts īpaši uzsver, ka ASV nav ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un uz to nav attiecināmas šajā starptautiskajā dokumentā uzskaitītās jebkura cilvēka pamata tiesību garantijas.
Elksniņš vērš uzmanību, ka ASV nav sniegušas Latvijai garantijas, ka Amerikas Savienotās Valstis Latvijas Republikas pilsoņa izdošanas gadījumā nodrošinātu viņa saukšanu pie kriminālatbildības, nepārkāpjot viņa cilvēktiesības, kurās tajā skaitā ietilpst: tiesības uz taisnīgu tiesu, uz nevainīguma prezumpciju, uz kriminālsoda piemērošanu, kas atbilst mūsu valsts krimināltiesību sistēmā piemērotajiem sodiem par inkriminējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.
2012.gada 20.decembrī ASV Senāts pieņēma likumu par nacionālo drošību kas būtiski ietekmē ieslodzīto personu, tai skaitā ārvalstnieku ieslodzīto tiesisko stāvokli un tiesību ievērošanu.
"Minētais likums atļauj lietot spīdzināšanu un turēt nenoteiktu laiku bez tiesas ieslodzītas personas. Tādējādi pastāv pamatotas bažas par Latvijas Republikas pilsoņa cilvēktiesību garantēšanu un viņa aizsardzību pret iespējamu spīdzināšanu," uzskata A.Elskniņš.
Elksniņš norāda, ka Latvijas valsts tiesiskuma interesēm ļoti būtisks ir arī fakts, ka Starptautiskajā krimināltiesiskajā sadarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm netiek ievērots paritātes princips. Konkrēti, ASV nepilda tiesiskās palīdzības lūgumus, kas ir adresēti no Latvijas tiesībsargājošām institūcijām, tajā skaitā nesniedz ziņas par ASV atsevišķos štatos dibinātām ārzonas kompānijām, kas tiek izmantotas nodokļu nomaksas apiešanai.
Deputāts uzskata, ka pastāv nepieciešamība pilnveidot vismaz divpusējo tiesisko regulējumu Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējai sadarbībai personu izdošanas un tiesiskās sadarbības jomā, par pamatu ņemot taisnīgu līdzsvaru personas tiesībām uz taisnīgu tiesu un konkrētās valsts interesēm saukt personu pie kriminālatbildības.
No Amerikas Savienotajām Valstīm būtu arī jāpieprasa garantijas, kas nodrošinātu Latvijas Republikas pilsoņu aizstāvības tiesību, tiesību uz nevainīguma prezumpciju, tiesību netikt pakļautam spīdzināšanai un necilvēcīgai apiešanai, ievērošanu, rezumē deputāts.