Martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums ir audzis par desmito daļu. Pārtikas preču grupā pieaugums bija 3.2%, kamēr nepārtikas preču tirdzniecībā bija vērojams kāpums 13.7% apmērā. Turklāt augstās cenas nav bijis šķērslis degvielas patēriņa pieaugumam (+5.8%), visticamāk tas atsaucās pieprasījumā pēc citiem pakalpojumiem vai precēm.
Patēriņa pieaugumu martā īsti nav spējis apturēt arī salīdzinoši lielie rēķini par mājokli. Taču tas disonē uz parādu kalnu siltuma piegādātājiem fona. Pie vainas drīzāk ir bezzobainā likumdošana, kas daļai indivīdu ļauj nodoties patēriņam, nekā domāt par rēķinu apmaksu. Kopumā straujie procentuālie pieaugumi gada laikā atbilst ekonomikas atkopšanās gaitai un fonam, kas valdīja pirms gada. Tādēļ gada otrajā pusē procentuālā izaugsme, pateicoties bāzes efektam, varētu pierimt.
Atšķirīgās tendences pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecībā liecina, par prioritātēm tēriņos. Nepārtikas tirdzniecība piedzīvoja straujāku kritumu krīzes periodā, savukārt šobrīd piedzīvo straujāku kāpumu, kas liecina par patērētāju ekonomikas vērtējumu dažādās patērētāju grupās, katram piemeklējot atbilstošāko preci un to iegādes vietu. Kuros segmentos ir vērojami procentuāli lielākās pārmaiņas? Tā gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar pērnā gadu atbilstošo periodu, visstraujāk apgrozījums kritās audio un video, grāmatu, avīžu un kancelejas tirdzniecībā. Savukārt lielākais pieaugums vērojams sporta, datoru un ar to saistīto preču, lietotu preču, kā arī ar iedzīves labiekārtošanu saistīto preču tirdzniecībā. Iespēja ietaupīt ļāva turpināt kāpināt apgrozījumu preču iegādei ar interneta un pasta starpniecību. Pie vērojamajām tendencēm rodas jautājums par to, kāds varētu izrādīties PVN samazināšanas rezultāts.