Politologs skaidroja, ka pēdējos 20 gados Latvijas vēlētāji ar savām balsīm ir izveidojuši pietiekami lielu politiskās elites daļu, kuri savu lomu Latvijas politikā neredz, ja tajā nav etniskā dalījuma. "Tas ir cilvēku un politisko partiju izdzīvošanas jautājums. Ko citu lai viņi dara, kā vien uztur etnisko konfrontāciju," vaicāja Ījabs. Viņš uzskata, ka daudzus politiķus nav iespējams iedomāties abās pusēs simetriski. Ja no dienaskārtības noņemtu etnisko jautājumu, rastos jautājumus, ko viņi vispār dara politikā, piebilda politologs.
Ījabs uzskata, ka referendumu par divvalodību izprovocēja politiskā elite. Ja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) nebūtu parakstījies par referendumu, politologs pieļāva, ka tas visticamāk nebūtu ierosināts. Viņš analizēja, ka pašlaik nekas neliecina, ka Latvijas politikā pamatdalījums pēc etniskā principa ietu mazumā, ko palīdz uzturēt arī vairāki citi faktori.
"Krievijas ģeopolitiskā ietekme droši vien ir objektīvs faktors, par ko nevajadzētu strīdēties. Es neesmu atbalstītājs runām par "Maskavas rokām" un tam, ka tie, kuri aizgāja uz referendumu un nobalsoja "par", īstenībā nesaprot, ko viņi dara, ka viņi tiek manipulēti. Mēģinājums savā apziņā uzturēt domu, ka Latvijas krievvalodīgie ir kaut kāda cita aģenta manipulācijas upuri, ir bezjēdzīgi amorāli. Tā cilvēkiem tiek atņemta iespēja rīkoties pašiem no savas iniciatīvas," teica Ījabs.
Politologs pašlaik nesaskata pamatu sabiedrības iziešanai ielās ar revolucionārām un vardarbīgām domām. Viņš uzskata, ka integrācija ir notikusi par spīti tam, ko dara politiķi, nevis pateicoties viņu ieguldītajam.
Īpašas cerības uz nevalstiskā sektora ieguldījumu integrācijā Ījabs nelolo, jo tās ir pārāk vājas. Savukārt inteliģences loma integrācijas procesos ir ļoti dažāda, ir miermīlīgi noskaņotie un tādi kas aicina uz cīņu. Krieviski runājošā inteliģence nav īpaši dzirdama. Ījabs uzskata, ka nav cerību uz ātriem situācijas risinājumiem un pāraudzināšanas mēģinājumi no vienas vai otras puses neko labu nenesīs, ne vieniem, ne otriem.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotajiem provizoriskajiem tautas nobalsošanas rezultātiem par Satversmes grozījumu pieņemšanu ir nobalsojuši 273 347 vēlētāji, bet pret grozījumu pieņemšanu bijuši 821 722 vēlētāji. Provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" tautas nobalsošanā nav pieņemts.
Tautas nobalsošanā balsotāju sarakstos bija ierakstīts 1 098 921 vēlētājs, tautas nobalsošanā tika saņemtas 1 098 593 derīgas balsošanas zīmes. No visām derīgajām zīmēm 3524 jeb 0,32 procenti balsošanas zīmju tika atzītas par nederīgām, jo tajās vēlētāji bija atzīmējuši vai nu abas atbildes "par" un "pret", vai nevienu no atbildēm.