"Domājot par zinātni, man gribas teikt, ka Latvijai nepieciešama tāda zinātne, kas risina sabiedrības problēmas ne tikai mūsu valsts, bet arī pasaules līmenī, zinātne, kas ir konkurētspējīga un var arī pelnīt," teica Kiopa.Viņa norāda, ka zinātnei ir jādzīvo līdzi laikam un jāpēta visi aktuālie jautājumi. Viņa kā piemēru minēja to, ka sociālās zinātnes var sniegt atbildes uz daudziem jautājumiem saistībā ar jauniešiem, sociālajām problēmām, ētikas problēmām. "Pētot jābūt saiknei ar valsts pārvaldi, augstākās izglītības iestādēm un citām institūcijām. Ir jābūt iespējai, ka es kā valsts pārvaldē strādājošais varu iegūt kvalitatīvu atbildi par valsts pārvaldes procesiem, problēmu risināšanas ceļiem," skaidro IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore.Kiopa norāda, ka ekonomikā ir notikušas strukturālas izmaiņas, tādēļ tās jāveic arī zinātnē. Tas gan esot milzīgs izaicinājums un darāmā darba apjoms. Tādā - jau piezemētākā - līmenī viena no problēmām esot zinātnes pārvaldība. Tai būtu jābūt tādai, kas palīdz zinātniekiem strādāt, nevis tos ierobežo. Pie tā patlaban tiekot intensīvi strādāts.Runājot par situāciju, kad šī gada sākumā zinātniekiem nebija naudas, kas kalpoja par iemeslu to izceļošanai uz ārzemēm, Kiopa izteica nožēlu, ka mēs esam viena no valstīm, kura krīzes gados finansējumu zinātnei ievērojami samazināja. "Manuprāt, būtu bijis nepieciešams drosmīgāks politisks lēmums un sapratne, ka zinātne ir attīstības pamats un tajā jāiegulda vairāk līdzekļu," atzīst ierēdne.Viņa stāsta, ka Jaunajās politikas iniciatīvās IZM iesniegusi pieprasījumu bāzes finansējuma palielināšanai zinātnei un ministrija cerot, ka šim mērķim nauda tiks atrasta. Papildus nepieciešamais finansējums 2014.gadā ir 21 miljons latu."Šie papildus pieprasītie līdzekļi ir paredzēti tieši zinātnieku darba samaksai un pievienotās vērtības nodokļa nomaksai. Skaidrs, ka budžeta portfelī visām vajadzībām naudas nepietiks. Cik ministram izdosies izcīnīt, mēs redzēsim. Tajā pašā laikā jāsaka, ka ļoti ceram uz politiķu tālredzību, jo mēs šeit runājam par mūsu valsts intelektuālo potenciālu, kas ir pamatu pamats mūsu pašu ilgtspējībai," saka Kiopa.Kā ziņots, Kiopa darbu ministrijā sāka šā gada 15.maijā. Darbam šajā amatā viņa tika izraudzīta ministrijas izsludinātajā konkursā.
IZM valsts sekretāres vietniece: Latvijas zinātnei ir jāiemācās pelnīt
Latvijā zinātnes galvenā problēma saistīta ar praktisko pielietojumu, jo ir nepieciešams tās saturu samērot ar to, kas vajadzīgs mūsu ekonomikai, izaugsmei, intervijā aģentūrai LETA sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāres vietniece, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.