Jūrmalas atkritumu glabātājs pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

VVD noteicis, ka atkritumi jāizved līdz 1.jūnijam, taču lēmums pārsūdzēts un notikusi tiesāšanās. Uzņēmums tiesu zaudējis un jaunais termiņš atkritumu izvešanai noteikts 24.jūlijs. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai neesam trešās pasaules valsts, uz kuru no attīstītajām valstīm tiek vesti atkritumi apglabāšanai, piebilda Koļegova. Vaicāta, vai ugunsgrēks varētu būt veids, kā atbrīvoties no šiem atkritumiem, Koļegova sacīja: "Ceru, ka nē."

Koļegova pastāstīja, ka laukums Jūrmalā ir vislielākais šāda veida atklājums Latvijā, nekur citur tik lielas uzglabāšanas vietas neesot redzētas un VVD domā, ka tādu arī nav.

VVD aprēķinās zaudējumus videi.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš Latvijas Televīzijā stāstīja, ka ugunsdzēsēji turpina darbu notikuma vietā - pašlaik glābēji irdina un laista gruzdošos atkritumus. Darbiem ir piesaistīti frontālie pacēlāji, kas radīšot papildus izmaksas.

Āboltiņš zināja stāstīt, ka laukumā esot glabājušies dažāda veida atkritumi, piemēram, bez plastmasas tur bijušas arī skārdenes, tomēr viņš uzsvēra, ka noteikti nav atkritumu eksperts, lai to vērtētu.

Taujāts, vai pēc tik spēcīgas degšanas vēl būs iespējams noskaidrot, vai tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana, VUGD vadītājs uzsvēra, ka šis jautājums ir policijas atbildība un tā šos uzdevumus veicot ļoti veiksmīgi.

LETA jau ziņoja, ka svētdien pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, aizdegoties plastmasas atkritumu krāvumiem. Pēc vairāk nekā 12 stundu darba pirmdien plkst.5.17 ugunsgrēku izdevās lokalizēt. Kopējā plastmasas atkritumu krāvumu degšanas platība bija 12 000 kvadrātmetri jeb 1,2 hektāri. Dega arī angārs desmit kvadrātmetru platībā.

Policija par notikušo sākusi kriminālprocesu.