Dzimšanas dienu arī vecumdienās vajadzētu svinēt tā, kā pašam vislabāk patiktos: ģimenes lokā, jautrā tuvāko radu un draugu pulkā, plašākā sabiedrībā vai arī pilnīgā vienatnē (kas nav tas pats kas vientulībā). Piemēram, Tibetas dalailama savu apaļo dzimšanas dienu svinēja, strādādams savā dārziņā, ar mīlestību kopjot puķes. Viedajā vecumā dzimšanas diena ir iemesls pārdomām, tai skaitā rakstiski noformētām – ko paveicu, ko nepaveicu, ko vēl var padarīt un no kādiem plāniem jāatsakās. Ja kāds vēl nav uzzīmējis savu dzimtas koku, to var sākt darīt. Tas stiprinās saites ar tuviniekiem, kuriem šo skici var izsūtīt precizēšanai un tā atjaunot risušās radu saites. Ja kādam bail svinēt dzimšanas dienu, domājot, ka tā varēs izvairīties no nepielūdzamā gadu ritējuma, tad nākamajā dienā var svinēt atdzimšanas dienu un gadus skaitīt atpakaļ, nevis uz priekšu. Vispār šim pasākumam jāpieiet radoši.
Varu padalīties pieredzē, kā esmu rīkojusi dažas dzimšanas dienas atzīmēšanas. Par laimi, esmu dzimusi augustā, kad Latvijas dārzos jau daudz kas sāk ienākties un ir no kā izvēlēties. Tāpēc ērti ir svinēt dārzā, kur ir plašums, kur viesi paši var pieiet pie ogu krūma, ābeles, var noplūkt tomātu un tamlīdzīgi. Bet ar to vien nepietiks. Tāpēc jau iepriekš, īpaši, ja gatavojas apaļāks pasākums, padomāju par izdevumiem. Būtiska ir viesu savlaicīga ielūgšana, lai mūsdienu aizņemtības apstākļos visi varētu rezervēt datumu. Ielūgt var telefoniski, tomēr laipnāk būtu rakstiski, kaut vienkāršā formā. Seniori savu svinību ēdienkarti var ieskicēt, balstoties uz mājās esošajām rezervēm (konservējumi, sālījumi, ievārījumi utt.), pievienojot vienkāršas, bet garšīgas uzkodas, salātiņus. Ja svinības ir lielākas, bet pašam nav iespējas dārza apstākļos sagatavot nepieciešamos ēdienus, mēdzu iepirkt gatavus kulinārijas izstrādājumus, kurus papildinu ar pašgatavotiem brīnumiem.
Lai viss raitāk noritētu, iepriekš uzrakstu scenāriju: kurā dienā, cikos, kur jābūt, kas jādara, ko var savlaicīgi iepirkt, kas jāpērk pēdējā brīdī, kas ko darīs. Ielūgumos aicinu paņemt līdzi Latviešu lielo dziesmu kladi, lai varam nodziedāt mīļākās dziesmas ar visiem vārdiem un tā reizi no reizes kuplināt kopīgo repertuāru. Lai viesiem būtu kas interesants, sarīkoju fotogrāfiju izstādes, viktorīnas, konkursus, kopā ar vīru rīkojam daudzo dārzā izaugušo tomātu šķirņu degustācijas augstā starptautiskā līmenī ar anketām un testiem, ko ņemam vērā nākamā gada šķirņu izvēlē. Par dāvanām – tā jau ir katra paša izvēle, bet pēdējā laikā, lai atvieglotu viesiem ciešanas, domājot, kādu dāvanu gādāt, esmu devusi vieglus mājienus, ka lielas pūles tam nevajadzētu veltīt, jo galvenais ir tikšanās prieks, bet, ja nu ko grib izvēlēties, tad, piemēram, tās pretēji pieņemtajam varētu būt ziedošas puķes podos, ar kurām varēšu ļoti glīti ilglaicīgi izrotāt dzīvokli.
Attiecībā uz viesiem – senioru dzimšanas dienas ir īpaši jaukas ar to, ka tajās piedalās vairākas paaudzes – kamēr vienaudži apspriež dzīves aktualitātes, bērni, mazbērni, spēlējas, peldas vai citādi izklaidējas, līdz izsalkums aicina pie latviešu nacionālā ēdiena – uz ugunskura svaigi cepta šašlika, bifšteka vai zviedru galda. Ja tomēr dārza nav un dzimšanas diena iekrīt ziemā, nav nekādas vainas aicināt viesus dzīvoklī pie galda ar vairāk vai mazāk klasiskiem latviešu ēdieniem, bet var arī izmantot zviedru galda variantus – atkarībā no viesu skaita, vecuma, savstarpējās pazīšanās, lai būtu lielākas iepazīšanās un sarunu iespējas. Un neaizmirsīsim nofotografēties!