Deputāte uzskata, ka šo problēmu nav iespējams atrisināt tikai ar politiskiem saukļiem, jo tā ir sistēmiska problēma. "Vienā pusē ir vidusšķira, kas ir intelektuāļi, ierēdniecība, uzņēmēji, kas no globalizācijas attīstības ir bijuši ieguvēji, bet otrā pusē ir tie, kas zaudējuši darbu, tirgu un citas lietas," saka Kalniete.
Viņa ir pārliecināta, ka šobrīd Francijā ir izveidojušās tādas cilvēku vēlētāju masas, kas vēlas redzēt netradicionālus politiķus un kustības, un vēlēšanu 2.kārtā iespējams ir viss. "Lielu lomu spēlēs mediji, no kuriem būs atkarīgs, uz kuru pusi tiks nosvērta vēl neizlēmusī vēlētāju daļa," norāda eiroparlamentāriete.
Kalniete domā, ka Emanuēla Makrona vēlētāju loks nav definēts, jo aiz viņa nestāv ne kustība ne partija, tikmēr visi Marinai Lepenai uzticīgie vēlētāji, visticamāk, uz vēlēšanām dosies un par viņu balsos, tādēļ pastāv risks, ka Lepena tomēr varētu tikt ievēlēta.
"Protams, daudzi ir aicinājuši balsot par Makronu tos, kas 1.kārtā atdevuši balsis par Fransuā Fijonu un Žanu Liku Melanšonu, tomēr no Francijas kolēģiem saprotu, ka aptuveni trešā daļa no šiem vēlētājiem varētu to nedarīt, līdz ar to risks pastāvēs līdz pēdējam brīdim," uzskata deputāte.
Kalniete ir pārliecināta, ka Lepenas uzvara būtu trieciens Eiropas Savienībai (ES), jo Francija ir viena no ES dibinātājvalstīm un Eiropas lielvalstīm, tāpēc šīs vēlēšanas tiek uzskatītas par ļoti svarīgām Eiropas stabilitātei, tāpat, kā vēlēšanas Vācijā.
Kā ziņots, svētdien gaidāma Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentīsies centrists Makrons un galēji labēji noskaņotā Lepena.
23.aprīlī notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā Makrons saņēma 24,01% balsu, bet Lepena 21,3%. Tikmēr Fijons ierindojās trešajā vietā ar 20,01%, bet Melanšons ieguva 19,58% balsu.
bet
oskars
Jautājums