Kā piemēru LAD min situāciju, kad lauksaimnieks 2015.gadā deklarē atbalstam desmit hektārus zālāju, ko līdz 15.augustam ir nopļāvis. Tomēr no astoņiem hektāriem nopļautais zālājs tiek novākts, bet divos hektāros nopļautā zāle palikusi uz lauka. Šajā gadījumā lauksaimnieks atbalstu nesaņems, jo veidojas platības pārdeklarācija virs 20%.
Savukārt gadījumā, ja nopļautais zālājs netiks novākts viena hektāra apmērā, atbalstam deklarētajai platībai tiks piemērots atbalsta samazinājums par pārdeklarētās platības divkāršu apjomu jeb diviem hektāriem.
Tāpat LAD norāda, ka 15.augusts ir pēdējais datums, kad vienotajam platības maksājuma atbalstam pieteiktajiem zālājiem ir jābūt noganītiem vai nopļautiem un novāktiem.
Savukārt 15.septembris ir pēdējais datums, kad jānogana un jānovāc zālāju platības, ja zālājs atzīts par Eiropas Savienības nozīmes biotopu vai tiek izmantots biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu ieguvei.
Kā ziņots, vienotajam platības maksājumam var pieteikt ikvienu lauksaimniecības zemes hektāru, kas ir labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Minimālajai kopējai platībai ir jābūt vienam hektāram un viena lauka platībai - vismaz 0,3 hektāriem. Atbalsta provizoriskā likme ir 58 eiro par hektāru.
Fly