Šāda iecere, spriežot pēc Latvijas žurnālistu, ar kuriem EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis N.Popens pagājušajā nedēļā tikās Briselē, atstāstītā, tikusi izteikta īpaši augstprātīgi - ES līdzekļus, lūk, nevarēšot izmantot, lai būvētu brauktuves tikai tāpēc vien, ka vietējiem iedzīvotājiem patīkot pa tām pastaigāties.
Pirmkārt, no Briseles ierēdņa būtu bijis vēlams dzirdēt piemērus, kur Latvijā ir uzbūvēta brauktuve tikai tāpēc, lai pa to pastaigātos iezemieši. Kur Latvijā ir tas jaunais ceļš, kuru "izmanto tikai viena mašīna dienā"? Vai tas būtu Saulkrastu apvedceļš? Vai arī tiek pieļauts, ka viena mašīna dienā brauks pa jaunbūvējamo maģistrāli Rīga – Koknese, kurā tiek ieguldīti ES līdzekļi? Ja šādas "promenādes" tomēr ir uzbūvētas, tad būtu vietā ar Latvijas valdību vienoties par plānošanas uzlabošanu, nevis finansēšanas pārtraukšanu.
Žēl, ka nu jau desmit gadus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ne ES, ne EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis N.Popens nav pamanījuši, ka Latvijā tiek pieļauta ceļu degradēšana, bet nauda novirzīta galvenokārt bedrīšu lāpīšanai un līdzfinansējumiem Eiropas projektiem. Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvim N.Popenam kā bijušajam Ārlietu ministrijas ierēdnim būtu vajadzējis pamanīt, kā E.Repšes valdība likvidē Autoceļu fondu un kā pēc tam Finanšu ministrija pārdala no autoceļu lietotājiem iekasēto naudu.
Otrkārt, ja vienlaicīgi tiek izvirzīts mērķis atbalstīt uzņēmējdarbību, tad kā tas būs iespējams, ja jau tagad daudzviet Latvijā nevar piebraukt ražotnēm lauku apvidos, turklāt ne tikai trūkst līdzekļu mazajiem ceļiem, bet katastrofālā stāvoklī ir arī ceļi, kas savieno daudzas Latvijas pilsētas. Faktiski tiek dots signāls uzņēmējdarbību sākt pārcelt no laukiem uz Rīgu un dažiem citiem centriem, bet par to, kas notiks ar pamestajiem laukiem, neviens nav padomājis. Ja uzņēmēji lauku apvidos nevarēs piekļūt ražotnēm, tad viņiem tur nevajadzēs ne inovācijas, ne pētniecību. Savukārt tas, kā "līdz civilizācijai" varēs nokļūt iedzīvotāji, laikam paliks viņu pašu ziņā.
Nozīmīgākie valsts ceļi krīzes gados patiešām lielākoties ir remontēti par ES naudu, taču gadījumā, ja Kohēzijas fonda finansējums tiks pārtraukts vai ierobežots, valsts ļoti trūcīgie līdzekļi būs jāizlieto tikai galveno ceļu remontiem, vietējos ceļus atstājot likteņa varā.
Iespējams, ka EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis N.Popens vai nu nav iedziļinājies problēmā, vai arī nav gluži adekvāti saprasts. Tāpēc biedrība Latvijas Ceļu būvētājs aicina palīdzēt šim no Latvijas nākušajam Eiropas ierēdnim nolaisties atpakaļ uz zemes, ieteicams, Latvijā. Protams, ja Latvijas valdība nespēs novērtēt EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvja N.Popena draudu nopietnību un tos novērst, arī Latvijas Ceļu būvētājs ir gatavs ar ierēdni tikties, kad viņš šonedēļ ieradīsies Rīgā, un izskaidrot Latvijas realitāti, uzņēmējdarbības attīstības kopsakarības, sekas, kas sagaida Latvijas reģionus viņa ieceres īstenošanas gadījumā, kā arī sniegt atbildes uz interesējošiem jautājumiem, protams, ja vien ir jautājumi, kas viņu interesē.