Vaicāta, kā veicināt attīstību reģionos, Menģelsone minēja, ka viens no variantiem ir sociālā dialogā veidošana starp uzņēmējiem un pašvaldību, kad viena puse izprot otras puses vajadzības un vēlmes, turklāt dialogs nodrošina to, ka vienam ar otru nav jākaro, izmantojot mediju palīdzību, bet visu var atrisināt sarunu ceļā.
Tāpat viņa iesaka domāt par to, kā veicināt uzņēmējdarbību reģionos, kādi varētu būt uzņēmējdarbības stimulēšanas instrumenti.
"Pašvaldībām ir jābūt ieinteresētām, lai viņu pārvaldītajā reģionā būtu uzņēmumi. Patlaban ir sajūta, ka pašvaldības ir apmierinātas ar esošo sistēmu. Iespējams, ka pašvaldības motivētu, ja to budžetā ieripotu arī daļa ieņēmumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Reģionos arī ir jādomā par investīciju piesaisti. Daudz problēmu šajā jomā ir sagādājusi iedzīvotāju attieksme - kamēr ir runa par abstraktām investīcijām abstraktās vietās, visi ir "par". Tiklīdz tuvākajā apkārtnē parādās reāls projekts, tad liela daļa ir "pret"," norādīja LDDK vadītāja.
Pēc viņas domām, sabiedriskās apspriešanas procedūrās ir lielas iespējas investīciju projektus noraidīt, lai arī argumenti ne vienmēr ir pamatoti.
Tāpat Menģelsone akcentēja, ka ne tikai pašvaldībās, bet visā Latvijā ļoti svarīgs ir arī Eiropas Savienības (ES) naudas apgūšanas jautājums, jo kohēzijas projektu nauda ir paredzēta tieši nevienlīdzības izlīdzināšanai reģionos. "Esam par to, ka ES nauda plūst uz reģioniem, bet šai naudas plūsmai jābūt sasaistē ar Nacionālo attīstības plānu," uzsvēra eksperte.