Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu parādnieku datubāzē 1.aprīlī bija pieejama informācija par 53 594 nodokļu parādniekiem, kam nodokļu parāds ir virs 100 latiem. Saskaņā ar VID informāciju uz 1.aprīli valstī kopumā bija 195 702 nodokļu maksātāji juridiskās personas. Saskaņā ar Firmas.lv un Latvijas Tālruņa datiem Latvijā patlaban ir aptuveni 55 000 aktīvu uzņēmumu, kas veic komercdarbību.
"Šis jautājums nav tik vienkārši interpretējams, jo, pirmkārt, nav zināms, cik lielu daļu no šajā datubāzē iekļauto uzņēmumu skaita veido tieši aktīvie uzņēmējdarbības veicēji, un, otrkārt, cik lielai to daļai šie parādi ir īslaicīgi vai, gluži otrādi, ilgākā laikā uzkrājušies un nenomaksāti," teica Meņģelsone.
Pēc viņas sacītā, praksē nav nekas neparasts, ka, piemēram, datubāzes atjaunošanās datumi iekrīt svētku dienās vai brīvdienās, bet nodokļi tiek nomaksāti tūlīt pēc tam. Tāpat nekāds retums nav tā dēvētie tehniskie parādi, kad nauda jau ir ceļā, ir pārskaitīta, bet vēl nav nonākusi Valsts kases kontā.
"Šeit drīzāk jārunā par to, ar kādu misiju un mērķi šī datubāze ir radīta. Savulaik tā tapa, lai ikviens uzņēmējs varētu ātrāk un sekmīgāk strādāt un savlaicīgi izvērtēt, ar kādiem partneriem sadarboties. Ja potenciālajam partnerim ir grūtības ar savu saistību kārtošanu, tas ir iemesls apsvērt, vai veikt darījumu, vai nē. Savukārt, ja šajā datubāzē ir liela daļa pieminēto tehnisko parādu vai īslaicīgu parādu, tā īsti neatspoguļo objektīvo situāciju un nepilda šo misiju. Turklāt parāda robežsumma - 100 latu - ir samērā zema, lai tas ļautu objektīvi izvērtēt uzņēmuma spēju nokārtot saistības," uzskata LDDK ģenerāldirektore.
Viņa uzsvēra, ka iekļaušana šajā datubāzē var radīt grūtības, ne vien izvērtējot divu komercsabiedrību savstarpējos darījumus, bet arī piedaloties valsts iepirkumos, kur lielākoties ir obligāta prasība iesniegt VID izziņu, ka pretendentam nav nodokļu parādu, kas pārsniedz 100 latu robežu.