Pārskatīju dienas aktualitātes portālos sev par nelaimi, jo miegs vairs ne acī...
Nil, Jūs klāstāt, ka referenduma galvenais jautājums neesot bijis, "cik nobalsos pret". Jūs esat... satriecošs! Ģēnijs! Tātad ar to mums pasakāt, ka mēs visi – vairāk kā puse valsts balsstiesīgo vēlētāju, vairāk nekā 800 000 pilsoņu, kuri nobalsojām "pret" krievu kā otru valsts valodu – gan Latvijā, gan ārzemēs, Jūsu acīs esam tikai tāds nesvarīgs sīkums. Traucējošs knislis. Negalvens šķērslis, par ko Jums pat runāt nav vērts. Tā sacīt – kas tad tie latvieši tādi vispār te ir un kas viņiem daļas, ka mēs gribam atgriezt Latviju pagātnē – padomju laikos, kad šeit krievu valoda bija otrā valsts valoda.
Un arī Latgalē tikai kādi 150 000 balsstiesīgo, Jūsuprāt, Nil, vien atlikuši? Vai patiesi? Kāpēc faktu, ka Latgalē tikai virs 60%, Rīgā knapi virs 70% no balsstiesīgajiem nenoignorēja šo Jūsu pasākumu, Jums labpatīkas aizmirst? Vai Jūs šos, kas negāja vispār uz referendumu, esat jau izsvītrojis no balsstiesīgo skaita, ja jau sludināt ""Par" nobalsoja 55,57% Latgales iedzīvotāju, 85,18% Daugavpils iedzīvotāju, 60,29% Rēzeknes iedzīvotāju, vairākums Daugavpils, Ludzas, Krāslavas, Zilupes novadā. Rīgā "par" nobalsoja 37,98%."
Jums ar matemātiku, Nil, kā? Vai procentus no procentiem neprotat sarēķināt? Neaizgājušie tuvu 40% Latgalē un 30% Rīgā nenobalsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu, Nil – viņiem šī vēlme ir vienaldzīga, tāpēc viņi Jums svarīgo pasākumu vienkārši ignorēja. Tomēr, re, vairāk kā 800 tūkstošiem nav vienalga, Nil, un tāpēc šie, vairāk nekā puse balsstiesīgo, ņēma un skaidri Jums un Jums līdzīgajiem "miermīlīgajiem, kopā dzīvot draudzībā un mīlestībā" (žēl, ka tikai vārdos...) alkstošajiem pateica - "nekā nebij'”! Jūsu zināšanai: jurisprudencē nevis likuma burts, bet gan likuma jēga – gars ir svarīgākais, to arī vērtē augstāk. Attiecīgi šajā gadījumā – juridiski referendumā kvalificētais balsu vairākums ir pateicis skaidru "nē" divvalodībai Latvijā. Tātad – arī "reģionvalodībai", u.tml. atvasinātiem brīnumiem, kas šobrīd murgaini, tomēr apbrīnojami naski sāk līst no pažobelēm.
Bet pat ne šīs Jūsu pavājās ekonomista zināšanas matemātikā un jurisprudences pamatos iztraucēja manu, vienkāršas vēlētājas, miegu – Jūs esat pamanījies šoreiz sarunāt vēl trakākas muļķības!
Nil, Jūs taču līdz šim esat vienmēr spējis būt tik izturēts, apdomīgs. Publiski Jums šī māksla – sevi pareizi pasniegt – līdz šim izcili padevās. Tik skaisti pratāt vienmēr izcilpot – ij vilku pabarot (lasi – divvalodību alkstošos aiz sevis vest), ij kazu dzīvu saglabāt (lasi – paļāvīgos, ticēt un uzticēties pat pārlieku vienmēr gatavos letiņus sev par labu noskaņot). Kas ar Jums noticis?! Kā Jūs nonācāt šodienā – šai murgā?! Kā uzdzināt sevi kokā, no kura ar godu lejā vairs Jums nekā netikt – nievās tagad Jūs ij agresīvais vilks, ij mūžam naivā kaza. Kā Jūs nonācāt šodienā – kad atļāvāties ne tikai mēģināt atgriezt Latviju pagātnē, padomju totalitārisma seku un divvalodībā sašķeltas valsts murgos, bet – atļaujaties atklāti nievāt valsts balsstiesīgo vēlētāju absolūtā vairākuma skaidri pateikto gribu? Nil, kā Jūs nonācāt šodienā – kad kā paštaisns āzis brēcat uz "valdošo eliti", kurai kā pasaules ļaunuma saknei un vienīgajai nelaimei Jūsuprāt esot jāmainās, lai būtu "kopā vai nekā" ar Jums. It kā Jūsu un Jums līdzīgo vainas šodienas Latvijas nelaimēs nemaz nebūtu un Jums pašam nemaz nebūtu jāpamainās?!? Nil, Nil (Jums skaists vārdiņš – vienam dēlam ar` tādu reiz sen, sen ieliku), vai Jums patiesi neienāk prātā – ka vienīgais iemesls, kādēļ latvieši ir spiesti atturēties no balsošanas par Jums, par Saskaņas centru, ir tieši šī Jūsu agresīvā vēlme uzspiest latviešiem krievu valodu kā otru valodu Latvijā?
Taču tikai Jūs un šī agresīvā, neadekvātā uzvedība ir tā, kas kaitē visiem mums. Jo tikai dēļ tās Jūs un Jums līdzīgos nedrīkst laist pie valsts vadības grožiem. Un to saprot ne tikai Jums šobrīd "mani apvainojusī – sliktā mamma" jeb valdošā elite, bet – arī balsotāju vairākums. Jo Jūs taču mēģiniet – nevis latviešu valodu mācīties, lai "draudzīgi kopā" visi mēs būtu – bet gan ar "nekā" rausiet atpakaļ visu valsti uz padomijas gadiem un tā laika "labākajām" tradīcijām. Kā šobrīd mēģināt vismaz "reģionvalodu" izdiņģēt Rīgai, Latgalei, nevis referenduma rezultātu respektēt.
Nil, Jūs bijāt pārāk mazs, vēl bērns, tāpēc pastāstīšu mazliet Jums par padomju laiku – lūk, ziniet, ka tieši latviešu valodas nospiestā stāvokļa dēļ nobrieda atmoda un atjaunojās neatkarīga valsts. Tieši dēļ divvalodības sabrieda neapmierinātība. Jo krievu valoda bija neērtība ikdienā un visiem latviešiem. Sabiedrības vairākumam. Tik ļoti, ka vienubrīd pat superpacietīgajiem latviešiem apnika un tie sacēlās. Jūs gribat šo vēstures stundu par varītēm atkārtot? Tad kaut pagaidiet gadiņus 50-60, kamēr apmirs tie, kuri šos laikus piedzīvoja – es un man līdzīgie. Jo tad Jums varētu, varbūt, arī kaut kas izdoties. Līdz tam – samierinieties reiz! Jums nesanāk 20 gadus atgriezt šai pagātnē mūsu visu valsti, samierinieties, ka nesanāks vēl gadus vismaz 50. Un izņemiet šo "mērķi" no Jūsu politisko mērķu dienas kārtības. Vienkārši! Mainieties pats!
Nil, Jūs uzstājat, ka galvenais jautājums esot bijis referendumā tas, kāpēc 270 tūkstoši balsstiesīgo nobalsoja "par". Bet vai patiesi Jūs pats atbildi nezināt? Jūs pats taču aicinājāt tautiešus balsot "par"! Lūk, paklausīja Jums un aizgāja! Par ko Jūs tagad brīnāties?!?
Ja Jūs, Nil, pēc referenduma ņemsieties prātā un sāksiet aicināt mācīties latviešu valodu – bezmaksas kursos, mazos aicināsiet jau būt visus kopā no bērnudārza vecuma un vairs neveidosiet geto tipa skolas "tīrajiem krievvalodīgajiem" ar "tikai ne vairāk kā 60%" vai 80% latviešu valodu apmācībā – tad sabiedrība vairs netiks šķelta. Bet līdz šodienai, Nil – Jūs un Jums līdzīgie (piedodiet, ka nešķiroju šobrīd krievu tautības labējākos, centriskākos un histēriskākos "spēkus") ir gājuši tieši pretējā virzienā – jūsu skaļākie pārstāvji paši brēcat, ka skolas jums nederot valsts un latviešu valodā, jums vajagot kaut kādas īpašas – tātad, kur jūs varētu būt šķirti no latviešiem, resp., jūs paši šķirat sabiedrību. Skolās mācīties latviešu valodu kopā ar visiem citiem bērniem negribat – bet "krievu valodas reģionus", skat, gribat!
Tai pat laikā gudrākie, saprātīgākie krievvalodīgie jau sen savus bērnus apzināti laiž tieši latviešu skolās, atzīdami, ka "gribu, lai mani bērni te jūtas savējie". Gudrinieki, ko, Nil? Un šādus vecākus pat es zinu ļoti, ļoti daudzus. Domāju, ka daudzi mēs tādus ap sevi ikdienā zinām. Un priecājamies par viņiem no sirds. Jo to pašu dara ikviens, kurš grib savā mītnes valstī kļūt savējais.
Redz, ja tagad notiktu pagājušajā gadā nomuļļātais, reti vāji menedžētais, arī priekšlaicīgais "skolas tikai valsts valodā" referendums, uz kuru es un pārāk daudzi negājām, tad tagad saprotu – kur problēma un balsotu "par" tajā referendumā. Bet tad... mēs jau esam pieraduši, ka "tik grūti, viņiem nabadziņiem, tik grūti jau tā ar to latviešu valodu, ko tad mēs vēl vairāk spiedīsim. Labāk ar labu, lai tik šie nesatrakojas – viņiem jau tie nervi tādi vāji, vāji, runā, ka tādi kā apvainojušies..."
Lūk, kā mūsu valstī gadiem izturamies pret Jums, Nil, un Jūsu domubiedriem – kā pret trakajiem, kā pret slimajiem, ar kuriem "tik ar labu – tik pa labam, pa gabalu". Jūs sūdzaties – ka Jums nez kas esot uzspiests, ka latvieši Jums nezin ko uzspiežot, bet patiesībā – Jūs taču esat tie, kas mēģināt laiku pa laikam uzspiest tieši latviešiem krievu valodu kā otro, krievu skolas kā šķirtu sabiedrības daļu, u.tml. Patiesība, kas pēc šī referenduma ir beidzot skaidri redzama – ka pārāk bailīgi, pārāk vāji esam visi bijuši ar Jums un Jums līdzīgajiem, pārāk auklējušies. Tāpēc arī manāties, kur un kā varētu pamatnācijai uz galvas uzkāpt... un paši savus kaklus laužat – lūk, nejūtaties ērti valstī.
Nil, tik treknu saukli virsrakstā esat ielicis "Kopā vai nekā" (tiesa, ož pēc šantāžista leksikas "ja nebūs pa manam – tad nebūs nekā", bet lai nu paliek – nesiešos klāt tādam sīkumam), tad, Nil – kā paliek, kad Jūs būsiet kopā? Kopā ar šīs valsts vairākumu – kad Jūs pamanīsiet šo 800 000 pilsoņu "negalveno", "nebūtisko" saujiņu Jūsu diženāko mērķu ceļā?
Nil – mēs neviens nezinām, kā būtu attīstījusies mūsu visu valsts, kāda šodien būtu mūsu valsts valdošā elite, ja Jūs, ja Urbanovičs, ja viena vispār krietna krievvalodīgās kopienas daļa (agresīvākā) nebūtu nemitīgi jau 20 gadus sapņojusi tikai un vienīgi par vienu – par atgriešanos pagātnē. Pagale viena nekad nedeg – ja nebūtu krievu divvalodības varonīgie karotāji, nebūtu arī mūsu "tēbīšu" tikpat varonīgie asumi. Nebūtu Jums mērķos divvalodība, nevarētu izspēlēt "krievu kārti" un mēs, vēlētāji, būtu ar lielāku izvēli vēlēšanās, tas nozīmē – ka būtu asāka, īstāka konkurence. Nebūtu "etniskā valsts pamatu graušana" (es gan teiktu – ļodzīšana) 20 gadu garumā, ko daļai krievvalodīgo kopienas pārmet, nebūtu arī sašķeltas skolas un sabiedrība – varētu daudz vairāk laika veltīt ekonomikai un sabiedrības celšanai.
Nil, puis, Jūsu putras katls ir pamatīgi piededzis! Piesēdiet, atdziestiet mazliet, padomājiet vēsu prātu – Jums senāk tas ļoti labi padevās. Noteikti sanāks arī tagad. Un, manuprāt, Jūs negaidījāt, ka 800 000 balsstiesīgo vēlētāju vispār ies un vēl nobalsos "pret" – Jums šķita, ka te visiem jau sen viss viena alga. Un nu Jūs esat histērijā, jo neesat sagatavojies šādam spēles pavērsienam. Tomēr šis referendums nebija nekādā saistībā ar "valdošo eliti" – šis bija par mūsu valsts valodu. Nil, Jūs pats attapāties par bezmaksas latviešu valodas kursiem pieaugušajiem tikai referenduma gaidās un to izmantojāt kā reklāmu Jūsu labajam tēlam. Vai Jums patiesi mēle griežas pārmest, ka valdošajai elitei to nu vajadzēja zināt, kas Jums vajadzīgs, un jau sen piedāvāt, ja pat Jūs, kvēlais krievvalodīgo tiesību aizstāvis, šādu praktisku un vajadzīgu lietu nezinājāt "valdošajai elitei" paprasīt? Tā vietā Jūs krievu valodu prasījāt lai "valdošā elite" Jums dod kā valsts valodu Latvijā...
Jebkurā gadījumā – viss notiek uz labu un arī šis referendums ir mums visiem bijis labs: krievvalodīgajiem nācās aci pret aci ieraudzīt, ka mērķis par divvalodības atgriešanu patiesi nav juridiski un faktiski sasniedzams (Nila vietā es šais dienās skaidrotu rezultātus elektorātam, lai skaisti noņemtu šo tēmu no dienaskārtības – pašam pēc tam vieglāk būs ar patiesi vajadzīgām lietām un rūpēm, kaut valodas kursiem, u.tml. savu darbību piepildīt), latviešiem un pārējiem vienas, vienotas valsts valodas aizstāvjiem – foršā apziņa, ka mūsu, skat, tomēr ir tik daudz. Un ka arī ar mūsu valstisko apziņu viss ir kārtībā. Tā neguļ, kā ļaunas mēles 20 gadus melsa – tā tikai snauduļoja, lai izpaustos ar visu spēku izšķirīgā brīdī. Un izpaudīsies atkal – kad tēma atkal būs patiesi svarīga.