NA frakcija izstrādājusi savu priekšlikumu pamatnostādnēm imigrantu krīzes risināšanai, aģentūru LETA informēja nacionālās apvienības preses sekretāre Laila Ozoliņa.
Nacionālās apvienības piedāvāto pamatnostādņu ievadā pausts, ka Latvijai jāpiedalās patvēruma meklētāju krīzes risināšanā, vienlaikus noraidot pasākumus, kas nav ilgtspējīgi, nav demokrātiski un neatbilst Latvijas valsts interesēm.
"Eiropas Komisijas (EK) politika patvēruma meklētāju jautājumā ir haotiska un pretrunīga, tā nevis mazina, bet gan palielina problēmas," uzskata VL-TB/LNNK, piebilstot, ka šī kritika nenozīmē Latvijas rietumu orientācijas apšaubīšanu. Tāpat Latvijai, meklējot kopējo saprātīgo risinājumu Eiropas Savienības (ES) mērogā, ir jāaizstāv savas intereses, tāpat kā to dara citas ES dalībvalstis.
"Tā vietā Ārlietu ministrijas (ĀM) pozīcija ir bijusi bailīga un tikpat haotiska kā EK politika. Turklāt ĀM ir melojusi sabiedrībai, lai attaisnotu savu nespēju vai nevēlēšanos risināt šo problēmu," pauž NA.
NA arī piedāvā rīcību plānu bēgļu krīzes risināšanai Latvijā, uzsverot, ka noraida "ieceļotāju pārdales shēmas kā migrācijas krīzes risinājumu ES".
NA rosina: "Atlasot patvēruma meklētājus sūtīšanai uz Latviju, obligāti informēt tos par patieso ekonomikas stāvokli un dzīves līmeni Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Tas nepieciešams, lai jau sākotnējā fāzē atsijātu ekonomiskos migrantus no bēgļiem un tādējādi izvairītos no iespējamas vilšanās, nonākot Latvijā, kas ilgtermiņā var radīt gruzdošu neapmierinātību un spriedzi."
Tāpat, atlasot patvēruma meklētājus, pēc iespējas jāizvēlas tādi cilvēki, "kuri kultūras, ticības, valodas un dzīvesveida ziņā būtu spējīgi vieglāk pieņemt Latvijas sabiedrības normas". NA uzskata, ka "priekšroka dodama patvēruma meklētājiem ar ES oficiālo valodu, īpaši angļu valodas zināšanām, jāizvairās uzņemt patvēruma meklētājus, kuri potenciāli var palielināt krievvalodīgo kopienu Latvijā".
NA politiķi uzsver, ka jāuzlabo valsts pārvaldes administratīvā kapacitāte un infrastruktūra bēgļu jautājumu risināšanai, kā arī nepieciešams ātri, maksimums trīs mēnešu laikā, lemt par tiem patvēruma meklētājiem, kuri nonāk Latvijā. Tie, kam nepienākas bēgļa statuss, nekavējoties jāizraida un jānogādā atpakaļ, uzsver VL-TB/LNNK.
Bēgļiem jāievēro Latvijas sabiedriskās normas un jāiekļaujas latviskajā kultūrtelpā. Pēc NA domām, saņemot bēgļa vai alternatīvo statusu, bēgļiem jāparaksta sabiedriskais līgums, kas paredz obligātus latviešu valodas kursus, Latvijas vēstures un sabiedrības pamatu apgūšanu, atturēšanos no radikālām antidemokrātiskām darbībām, apņemšanos meklēt darbu utt. Līguma pārkāpšanas gadījumā piešķirtajam statusam jātiek anulētam, bet krimināla soda gadījumā bēgļa statuss un uzturēšanās atļauja tiktu anulēta, rosina NA.
Pēc NA politiķu domām, maksimāli gada laikā pēc statusa piešķiršanas bēgļiem jāspēj sevi apgādāt. Viņiem būtu jānodrošina brīvprātīgie palīgi, kuri viņiem palīdzētu orientēties un iekļauties latviešu sabiedrībā un darba tirgū, jāsniedz iespējas līdzās latviešu valodai apgūt kādu no ES oficiālajām valodām.
Tāpat NA aicina "nepieļaut sociālo spriedzi, maksājot patvēruma meklētājiem lielākus pabalstus nekā vietējiem pabalstu saņēmējiem".
Vienlaikus NA atbalsta Latvijas līdzdalību, "adekvātas finansiālas iemaksas pasaules pārtikas programmā un citos starptautiskos projektos", lai atbalstītu bēgļu nometnēs mītošos un citādā veidā mazinātu bēgļu problēmu pasaulē.
"Noraidāma jebkāda veida rasistiska vai ksenofobiska argumentācija pret patvēruma meklētājiem. Arī ekonomisko migrantu motivācija ir saprotama un nav individuāli nosodāma. Pret patvēruma meklētājiem ir jāizturas ar izpratni," uzsver NA. Vienlaikus šī politiskā spēka pārstāvji piebilst, ka "Latvijas sabiedrībai, kura vēlas ekonomisku izaugsmi un latviskumu, nav pienākums uzturēt šos ekonomiskos migrantus, maksājot tiem sociālo pabalstu un integrējot tos Latvijas sabiedrībā".
NA uzsver, ka turpmāk līdzīgos gadījumos par bēgļu uzņemšanu jālemj Saeimai.
Nacionālā apvienība arī piedāvā Latvijas pozīciju gadījumiem, kad šie jautājumi apspriesti ES. "Latvijai starptautiskā līmenī jānorāda uz to, ka šeit ir palikuši 700 000 migrantu-kolonistu no PSRS. Tāda imigrācija nav bijusi nevienā Rietumeiropas valstī. Sekas joprojām nav pārvarētas, kas būtiski atšķir Latvijas integrācijas iespējas no jebkuras citas dalībvalsts. Solidaritāte patvēruma meklētāju izvietošanā dalībvalstīs var tikt aplūkota tikai saistībā ar valstu reālajām iespējām, tajā skaitā Latvijas gadījumā - pagājušā gadsimtā piedzīvotās nelikumīgās imigrācijas sekām. Latvijas iespējas integrēt svešas valodas un kultūras ieceļotājus ir pilnībā izsmeltas," klāsta NA.
NA arī pauž, ka jāpieprasa stingra ES ārējo robežu nosargāšana pret nelegālo imigrāciju, un Latvijai steidzami jānostiprina sava un ES ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju.
Tāpat jāveicina aktīva ES politika cīņā ar bēgļu krīzes cēloņiem 0 konfliktu izbeigšanā un novēršana bēgļu izcelsmes valstīs un šo valstu politisko, sabiedrisko un ekonomisko struktūru attīstīšanā, pauž nacionālās apvienības pārstāvji.