Viņi mudināja arī partijas palūkoties uz sevi no malas, jo vēlētājiem esot grūti saprast, kurš ar kuru strīdas un - kāpēc, bet rodas nepatika pret varu kopumā.
Latvijas Universitātes profesoram Jānim Ikstenam bijis kauns klausīties Vienotības politiķu augstprātīgi pamācošo retoriku, ar kuru bija piepildīta publiskā telpa pēc tam, kad nākamā gada valsts budžeta projekts tika nodots Saeimas komisijām bez valdībā pārstāvētās Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK balsīm. Tas bija koalīcijas līguma pārkāpums, bet, pateicoties Zaļo un Zemnieku savienības atbalstam, neizraisīja tālejošākas sekas.
Atjaunotās Latvijas pirmais Valsts prezidents Guntis Ulmanis nedomā, ka valdība var mainīties. "Iespējas ir. Ja Vienotība demonstrētu stingrāku mugurkaulu, valdība varētu krist," teica Ulmanis. Viņam ir iespaids, ka VL-TB/LNNK pat bija priecīga, ka ZZS nobalsoja par budžetu, jo "viņi negrib gāzt valdību, bet tikai nodemonstrēt savu pozīciju". Tas esot ļoti pazīstams TB/LNNK un tagad - Nacionālās apvienības rokraksts. "Viņi vienmēr izvirza lielas problēmas bez sevišķas motivācijas, ko pamato ar savām šaurajām interesēm," teica Ulmanis.
Ikstens domā, ka uz koalīcijas partiju attiecībām jāraugās ne tikai nākamajā gadā gaidāmo Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanu kontekstā, bet "ilgstoši sūrstošajā ietekmes sadalījumā". Nacionālā apvienība ir bijusi kā jaunākais brālis ar uzmestu lūpu, bet Vienotība bija pieradusi diktēt. "Tagad Vienotība apjauta, ka partneri to vairs nerespektē. Reformu partijas un Nacionālās apvienības sabloķēšanās radīja viņiem šoku," sacīja politologs. Viņš Vienotības problēmu redz tajā, ka krīzes pārvarēšanai tik piemērotais Dombrovskis vairs nav tik spēcīgs, lai īstenotu jauno prioritāti - ekonomisko attīstību. Partneri to ir pamanījuši un izmanto.
Pilnu Ināras Egles rakstu No malas koalīcija izskatās sliktāk lasiet pirmdienas laikraksta Diena 7.lpp.!