Uzņēmums uzskata, ka šajā situācijā ļoti svarīgs ir lēmums atcelt "must carry" principu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, lai palīdzētu izbeigt diskriminējošo pozīciju, kādā patlaban atrodas nacionālās apraides kanāli salīdzinājumā ar ārvalstu kanāliem. Izmaiņas dotu iespēju pašmāju komerctelevīzijām saņemt no kabeļu un citu maksas televīziju operatoriem tādus pašus maksājumus, kādus saņem ārzemju komerckanāli.
Nacionālo televīzijas kanālu konkurētspējas celšana ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Lietuvā jau ir atcelts "must carry" princips, un vietējie komerckanāli var saņemt maksu no kabeļoperatoriem, norādīja televīzijas pārstāvji. Igaunijā likuma grozījumi, kas paredz atļaut nacionālajiem komerckanāliem prasīt maksu par savu raidījumu retranslāciju, tāpat kā pie mums, šobrīd ir parlamenta dienaskārtībā.
Latvijas Republikas Saeimā pašlaik tiek izskatīts likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", kas paredz atcelt "must carry" principu nacionālās apraides kanāliem sākot ar 2013.gada 1.janvāri. Saeimas deputātu vairākums likumprojektu jau ir atbalstījis 2.lasījumā 5.jūlija plenārsēdē. Paredzams, ka tuvākajā laikā Saeima balsos par 3.lasījumu.
"Ja netiek radīta papildu ienākumu iespēja, proti "must carry" atcelšana, tad diez vai būsim finansiāli spējīgi pilnvērtīgi turpināt iesākto - kvalitatīva oriģinālā satura paplašināšanu abos minētajos kanālos un TV5 kā Latvijā veidota kanāla krievu valodā nostiprināšanu," norāda MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.
"Vēlreiz vēlamies uzsvērt, ka, pieņemot grozījumus, maksa par nacionālā komerckanāla retranslāciju kabeļoperatoriem varētu izmaksāt aptuveni tikpat, cik šobrīd saņem populārākie ārzemju kanāli, tas ir aptuveni 10-15 santīmus mēnesī par katru kanālu. Taču mēs nevaram uzņemties atbildību par to sadārdzinājumu, ko, atsaucoties uz grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, saviem klientiem varētu uzlikt kabeļoperatori," skaidro K.Ozoliņš.
Vienlaikus K.Ozoliņš norāda, ka gan TV3, gan LNT būs pieejamas bezmaksas apraidē vismaz līdz 2013.gada 31.decembrim, atbilstoši Konkurences padomes prasībām, kas tika izvirzītas apvienojoties abām komerctelevīzijām.
K.Ozoliņš jau agrāk ir uzsvēris, ka, lai noturētu Latvijas skatītājus nacionālās informācijas telpā, ir jāveic ievērojamas investīcijas nacionālā satura veidošanā: "Sezonās, kad nevaram investēt, latviešu skatītājs migrē uz krievu kanāliem - tā bija šā gada janvārī, tā bija arī augustā, kad PBK bija otrs skatītākais kanāls valstī".
Kā jau ziņots presē, apmēram pēc pusgada trijās Baltijas sāks darboties mediju koncerna Baltijas mediju alianse kanāli latviešu, lietuviešu un igauņu valodā. Baltijas mediju aliansē ietilpst Pirmais Baltijas kanāls (PBK), REN TV Baltija, REN TV Igaunija, Pirmais Baltijas muzikālais kanāls, NTV Mir Baltic, kā arī nedēļas laikraksti MK Latvija un ĢK Igaunija.