"Jāsaprot trīs lietas, kas Sīrijā ir aktuālas un kas mums sāp. Pirmais - [ASV prezidents Baraks] Obama vēlētos, lai Sīrijas prezidents Bašārs el Asads aizietu. Domāju, ka tuvākajā laikā, pateicoties Krievijas atbalstam, Asadu dabūt nost būs ļoti grūti. Viņu arī nevar salīdzināt ar Janukoviču. Aiz Janukoviča nestāvēja sabiedrība. Otrkārt, visus uztrauc Islāma valsts (IS). Šeit daļai sabiedrības liekas simpātiski, ka Krievija viņus bombardē. Nu, pie reizes bombardē arī pārējos, kas ir Asada ienaidnieki, bet mums ir jāsaprot, ka arī šie pārējie ir dažāda tipa organizācijas, kuras nebūt nav liberāli demokrātiskas. Nevar tik viennozīmīgi nošķirt, kas ir šie pārējie. Trešais ir migrācija. Ja ar Krievijas palīdzību un aktivitātēm izdosies mazināt migrāciju uz Eiropas valstīm, daudzi būs priecīgi. Tā kā Krievija spēlē ļoti gudri, mēs - nē," viedokli pauda Pabriks.
Eiroparlamentārietis uzskata, ka Rietumeiropas un ASV politika Sīrijā brīžiem nav bijusi pietiekami aktīva, un Krievija nevilcinās šo vietu aizpildīt.
Pabriks arī atgādina, ka galvenais Krievijas mērķis joprojām ir parādīt Rietumus kā mazspējīgus un sašķeltus, un Sīrijas konflikts ir pateicīgs šādam mērķim. "Tas Krievijai dod iekšpolitisko spēku un ārpolitisko iespēju ietekmēt, jo Krievijas iespējas ietekmēt pēc būtības nav lielas, izņemot to, ka Krievijai ir atomieroči. Ekonomiski Krievija ir samērā vāja valsts. Tajā pašā laikā, izmantojot pašreizējās starptautiskās politikas vājības, kur Eiropā nav pietiekami spēcīgu līderu, kur ASV līderība šad un tad kavējas pieņemt lēmumus, Krievija to var izdarīt. Blakus efekts ir novērst uzmanību no Ukrainas vai dabūt pretimnākšanu citos jautājumos. Kā mēs redzam, piemēram, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs arī izteicies, ka tagad ar Krieviju ir jārunā. Protams, ka ar Krieviju būs jārunā, jo, nedarot neko, atrisināt Sīrijas konfliktu nez vai sanāks," klāstīja Pabriks.
Viņš piebilda, ka pašlaik Krievijas vadība meklē jaunus veiksmes stāstus: "Acīmredzot tas veiksmes stāsts, kas sākotnēji bija Krima, vairs nevar tikt pārdots, jo ir pārāk daudz nepatīkamu lietu. Savukārt Sīrija - to arī Krievijas mediji ļoti cenšas uzsvērt - sabiedrībā ir veiksmes stāsts, jo parāda Krieviju kā valsti, kurā Putins uzstājas ANO, kur ar Putinu visi ir spiesti runāt, jo bombardēšana Sīrijā prasa kaut vai koordināciju militārā līmenī, lai viena lidmašīna neuzskrietu virsū otrai. Protams, tas parāda Krieviju kā lielvaru, kas ir galvenais Putina solījums pēdējos desmit gados savai sabiedrībai."
Jau vēstīts, ka šonedēļ Krievijas kara lidaparāti uzsākuši kaujas operācijas Sīrijas gaisa telpā, bombardējot prezidenta Bašāra el Asada pretinieku pozīcijas Homsas pilsētas apkārtnē un citviet. Rietumvalstis paudušas bažas, ka Krievijas galvenais mērķis Sīrija varētu arī nebūt cīņa pret Islāma valsti. Kāda augsta līmeņa ASV prezidenta administrācijas amatpersona telekanālam CNN sacījusi, ka uzlidojumiem Homsas tuvumā neesot stratēģiskas nozīmes cīņā pret IS, kas apliecinot, ka krievi Sīrijā neesot ieradušies, lai apkarotu džihādistu kustību. Krievija šos pārmetumus noraida.