"Tas ir kaitīgs un nožēlojams lēmums," Dimants teica, norādot, ka sagadīšanās pēc tas pieņemts Latvijas 1940.gada okupācijas gadadienā - 17.jūnijā. Viņš neseniem notikumiem ap vienotā sabiedriskā medija koncepciju veltīja skarbus vārdus, tajos pat saskatot centienus sagraut tagadējo NEPLP sastāvu.
Dimants tomēr apakškomisijas veidošanā saredz zināmu jēgu, "ja tā nodarbosies ar likumu grozījumu rakstīšanu, kas būs nepieciešami vienotā medija izveidei". Apakškomisijā varētu arī iekļautu to citu komisiju locekļus, kurās šādi likumu grozījumi būtu jāizskata.
Neizpratni arī izteica NEPLP loceklis Gints Grūbe, kas bija galvenais jaunā Vienotā sabiedriskā medija koncepcijas izstrādes virzītājs no padomes puses. "Nav saprotams, kas ir šīs apakškomisijas mērķis," Grūbe teica.
Grūbe uzskata, ka kavēšanās ar koncepcijas virzīšanu valdībā arī var apdraudēt abu sabiedrisko mediju - Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) - 2014.gada budžetus, kur bija paredzēts vienoto mediju prezentēt kā jaunu politisku iniciatīvi un iegūt papildu finansējumu jauna satura veidošanai.
Kā skaidroja Grūbe, šādas jaunas iniciatīvas bija jāiesniedz līdz 3.jūnijam, taču attiecība uz abiem elektroniskiem medijiem bija sarunāts īslaicīgs termiņa pagarinājums, kas zaudēs jēgu, ja koncepcijas apspriešana apakškomisijā tikai sāksies un ievilksies rudenī.
Grūbe arī bija pārsteigts, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurai regulāri skaidrota Vienotā sabiedriskā medija koncepcija, tās tapšanas gaitā varētu vēl būt īpaši jautājumi vai neskaidrības, kādēļ jāveido speciāla apakškomisija.
Viņš arī norādīja, ka kavēšanās ar Vienotā sabiedriskā medija virzīšanu arī kaitē komerctelevīzijām, kuras vēlas zināt, kādi būs tirgus spēles noteikumi jauna medija veidošanas procesā.
Gan Dimants, gan Grūbe teica, ka, viņuprāt, koncepcijas virzīšanu kavē Nacionālā apvienība (NA), kurai varētu būt sava politiskā dienaskārtība attiecība uz Vienoto sabiedrisko mediju, kā arī LR vadības un daļas darbinieku bažas un iebildumu pret pasākumu, kas prasītu LR pārcelšanu no nama pie Doma laukuma Vecrīgā uz LTV namu.
LR vadītājs Jānis Siksnis kategoriski noliedza, ka viņam būtu kāds "dīls" (darījums - no angliskā "deal") ar NA. Tieši pretēji, LR cenšas ieturēt politisko neitralitāti un viedokļu daudzpusību. "Vienotā sabiedriskā medija koncepcijai varu piekrist par 90%," Siksnis teica.
Viņš sacīja, ka LR galvenās bažas esot par vienotā medija finansējuma stabilitāti. Iespējamais finansējums jau esot samazināts no koncepcijā minētajiem skaitļiem, un tāds faktors kā Eiropas Savienības līdzfinansējums arī "nav garantēts".
Siksnis uzsvēra, ka LR un LTV jau sadarbojoties vairākos projektos, un pieļāva, ka šādā ceļā abas organizācijas varētu saaugt kopā. Vairs neesot šaubu, ka vajadzīgs kopējs interneta portāls www.lsm.lv un vakar bijusi tikšanās ar LTV vadību par sadarbību jauniešiem domāta satura veidošanā.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja, ka NEPLP locekļiem, kuri sabiedrisko mediju koncepcijas neapstiprināšanas gadījumā solīja atkāpties no saviem amatiem padomē, ir iespēja šo vārdu turēt, ziņo portāls lsm.lv.
"Atveram likumu un redzam, ka padomi atlaist mēs nevaram, un tas ir pareizs princips. Ir iespēja tiem padomes locekļiem, kuri paši izteica viedokli – ja gadījuma šī koncepcija netiek apstiprināta, tad viņi atkāpjas -, ir iespēja šo vārdu turēt," norādīja Murniece.
Tāpat Mūrniece teica - bez pārliecības, ka būs finansējums, sākt projektu par sabiedriskā radio un televīzijas apvienošanu, ir ļoti riskanti.
"Ja runājam par to, cik ilgtspējīga varētu būt koncepcija – finanšu sadaļa mainījās ne pa dienām, bet pa stundām. Tā tika apcirpta, samazināta. Finanšu sadaļa netika līdz galam izdiskutēta padomē. Finanšu ilgtspēja ir ārkārtīgi riskanta, ja no valdības izskan, ka nav zināms, vai būs nauda, koncepcijas īstenošanai," skaidroja deputāte.
Jau vēstīts, ka valdību veidojošās partijas pirmdien nolēma veidot Saeimas apakškomisiju, lai turpinātu darbu pie vienotā sabiedriskā medija koncepcijas. Apakškomisijā paredzēts mēģināt rast vienošanos, kādā veidā virzīties uz priekšu ar vienotā sabiedriskā medija izveidi. Tas nozīmē, ka lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu netiks pieņemts vismaz līdz rudenim.
(ziņa papildināta ar 13.-16.rindkopu)