Deputāts Jānis Šmits (GKR) šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē minēja, ka, iespējams, problēma ir tajā, ka lēmumu pieņemšanā par pasākumiem nav iesaistīts neviens deputāts, un izmantoja iespēju piebilst, ka tādējādi arī izdotos Rīgu pasargāt no seksuālo minoritāšu praidiem.
Radzevičs gan nepiekrita, ka tā būtu laba ideja, jo politiski un izpildvaras lēmumi tomēr ir jānošķir, un "diez vai šādu administratīvu dokumenta kvalitāti veicinās tas, ja deputāti balsos par šiem jautājumiem".
Domes deputāts Jānis Atis Krūmiņš (V) pārmeta, ka pie konfrontācijas 16.martā vainojams izpilddirektors, jo viņš nav iebildis pret skaļruņu izmantošanu pasākumā, savukārt policija notiekošo nav varējusi novērst, skaidrojot, ka "viss saskaņots pašvaldībā".
Radzevičs atkārtoti uzsvēra, ka pašvaldība neizsniedz sapulču, gājienu un piketu atļaujas - likums nosaka, ka to organizatoriem ir tikai pienākums laikus informēt pašvaldību, savukārt tai jāizvērtē situācija un jālemj par nepieciešamajiem drošības pasākumiem. Taču viņš pastāstīja, ka piecas dienas pirms tam, kad bija jāpieņem ierobežojumi, pasākums izskatījās citādāk - "nekas īpašs nebija".
Radzevičs norādīja, ka skaņu pastiprinošu iekārtu lietošanu pasākumu laikā pieļauj likums, ja vien par šo faktu pašvaldība ir informēta iepriekš. Biedrības "Apvienība pret nacismu" provokatīvās darbības šā gada 16.martā nav izdevies novērst, jo par to, ka pasākumā tiks izmantoti skaļruņi, biedrība pašvaldību informējusi tikai 13.martā - jau tad, kad beidzies piecu darba dienu termiņš, kurā izpilddirektoram ir iespējas pasākumus ierobežot.
Izpilddirektors norādīja, ka saskaņā ar likumdošanu un tiesu praksi arī pretdemonstrācijai pret kādu pasākumu ir tiesības uz viedokļa paušanu oponentiem redzamā un dzirdamā attālumā, ja vien tās organizētāji neplāno izjaukt galveno pasākumu, savukārt valsts uzdevums ir nevis ierobežot pulcēšanās un viedokļa paušanas brīvību, bet gan nodrošināt, ka arī šādu konfrontējošu notikumu laikā visas iesaistītās puses ir pasargātas.
"Jautājums ir - vai nav par daudz tiesiskā vakuuma, jo katrs savas esošās vai neesošās tiesības mēģina aizpildīt ar vardarbību," rezumēja Radzevičs. Jautāts, kā viņš pats vērtē notikumus 16.martā, izpilddirektors atzina, ka pats šajā dienā Brīvības pieminekli nav apmeklējis, taču, spriežot pēc atspoguļojuma medijos, "ne vieta, ne izpildījums nevar apmierināt nevienu pilsoni".
Radzevičs piebilda, ka, viņaprāt, iedzīvotāju pulcēšanās brīvību pie Brīvības pieminekļa nevajadzētu ierobežot, taču nepieciešams pilnveidot likumdošanu, paredzot tajā iespēju ierobežot vai pārtraukt tādas darbības, kas pārkāpj likumu.
Izpilddirektors norādīja, ka šī nav vienīgā likuma nepilnība - viņš iesniedzis izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem likumā, rosinot precizēt terminus "sapulce", "gājiens" un "pikets". Pie pašreizējās likuma versijas teorētiski ikviens, kas vēlas, var jebkurā vietā Rīgā pieteikt, piemēram, savas vārda dienas svinības kā sapulci par godu konkrētajiem svētkiem, un pašvaldībai būs jārisina ar tā drošību saistītie jautājumi. Kolēģi valdībā piekrituši, ka konkrētāks formulējums šiem jēdzieniem tiešām būtu nepieciešams, taču tālāku virzību ideja tā arī nav piedzīvojusi.
Kā ziņots, Rīgas domes ierēdņi iepriekš divus gadus pēc kārtas nolēma aizliedza visus 16.marta pasākumus, taču tiesa šos lēmumus atcēla un plānotie pasākumi notika. Tāpēc šogad nolemts nelikt nekādus šķēršļus neviena viedokļa paudējam.
Pretēji iepriekšējos gados novērotajai klaigāšanai un dažādiem savstarpējiem apvainojumiem, leģionāru atceres pasākumi un to pretinieku aktivitātes šogad pie Brīvības pieminekļa sākās klusi. Tomēr brīdī, kad piemineklim tuvojās vairāki simti leģionāru atceres gājiena dalībnieku, pretējās nometnes pārstāvji - biedrības "Apvienība pret nacismu" aktīvisti - skaļruņos sāka atskaņot ļoti skaļu, ausīs griezošu padomju laika mūziku. Šāda rīcība izraisīja sašutumu un emocionālu reakciju leģionāru atbalstītāju vidū, taču Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins norādīja, ka šādu rīcību saskaņojusi Rīgas dome. Leģionāru atceres pasākuma un viņu pretinieku piketa laikā pie Brīvības pieminekļa šogad aizturēti četri cilvēki.
Partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas deputāti pieprasa Radzeviča atstādināšanu no amata, jo uzskata, ka domes amatpersona, saskaņojot vienlaicīgi notiekošus, konfrontējošus pasākumus, pieļāvusi provokāciju.
Savukārt Radzevičs iepriekš norādījis, ka DP atzinums šogad esot bijis tāds pats kā pērn, taču šogad nolemts pasākumus neierobežot gan tāpēc, ka iepriekšējos divos gados tiesa atcēlusi pašvaldības lēmumus aizliegt visus 16.marta pasākumus, gan arī tāpēc, ka Rīgas domei šogad ar tiesas spriedumu jau vienreiz nācies atvainoties Daugavas Vanagiem par pasākumu aizliegšanu 16.martā.
Jautāts, vai nepastāv "zelta vidusceļš" - iespēja noteikt, ka pasākumos nedrīkst izmantot skaņu pastiprinošas ierīces un vairāki pasākumi nedrīkst notikt vienlaicīgi -, Radzevičs sacīja, ka pēc būtības tas nozīmētu aizliegumu rīkot pasākumu konkrētā vietā un laikā, un arī to varētu apstrīdēt tiesā.