Ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris, paužot ministra viedokli, aģentūru LETA informēja, ka ir atbalstāma gatavība iesaistīties cīņā pret Islāma valsts jeb Daesh teroristisko organizāciju. "Krievijai ir cieši jākoordinē sava darbība ar jau pirms gada izveidoto starptautisko koalīciju, kurā ir pārstāvētas vairāk nekā 40 valstis," viņš skaidroja, piebilstot, ka Krievijas tiešs militārs atbalsts Sīrijas prezidenta Asada spēkiem cīņā pret visu opozīciju neveicinās politisko noregulējumu Sīrijā, kas ir vienīgais veids, lai izbeigtu četrus gadus ilgstošo pilsoņu karu un stabilizētu situāciju reģionā.
"Politisko noregulējumu Sīrijā var panākt, iesaistot dialogā visus politiskos spēkus, izņemot teroristiskos grupējumus, kā arī globālos un reģionālos spēlētājus," skaidroja ministrijas pārstāvis, vienlaikus norādot, ka jautājums par prezidenta Asada nākotni ir skatāms šo sarunu kontekstā.
LETA jau vēstīja, ka Krievijas parlamenta augšpalāta trešdien atbalstīja prezidenta Putina lūgumu par Krievijas karaspēka izmantošanu Sīrijā. Prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs gan pavēstīja, ka pilnvarojums paredz vienīgi gaisa spēku izmantošanu un sauszemes spēki karadarbībā Sīrijā netikšot iesaistīti. Ivanovs norādīja, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz Sīrijas prezidenta Bašara el Asada lūgumu sniegt militāro palīdzību. Augšpalātas locekļi Putina lūgumu dot pilnvarojumu spēka pielietošanai Sīrijā atbalstīja vienbalsīgi.
"Mēs nerunājam par kaut kādu ārpolitikas mērķu sasniegšanu vai kaut kādu ambīciju apmierināšanu, par ko mūs regulāri apsūdz mūsu Rietumu partneri. Mēs runājam tikai un vienīgi par Krievijas nacionālajām interesēm," uzsvēra Ivanovs.
Krievijas Aizsardzības ministrija vēl pagājušajā nedēļā ziņu aģentūrai DPA atzina, ka teroristiskā grupējuma Islāma valsts rindās karo aptuveni 2400 Krievijas pilsoņu un Maskava "ir satraukta par draudiem, kas var rasties, ja viņi atgriezīsies dzimtenē". Lai atbalstītu Sīrijas valdības karaspēku, Krievija gatavojas izmantot netālu no Vidusjūras piekrastes Latākijas pilsētas bāzētās lidmašīnas un helikopterus, atsaucoties uz informētu avotu, vēsta Interfax.
Atsevišķi mediji Tuvajos Austrumos ziņo, ka krievu lidmašīnas Sīrijā jau sākušas uzlidojumus, taču Kremlis atteicies to apstiprināt. Savukārt televīzijas kanāls Fox News, atsaucoties uz Savienoto Valstu amatpersonām, vēsta, ka Krievija trešdien pieprasījusi ASV aizvākt visas savas kara lidmašīnas no Sīrijas gaisa telpas. Tomēr, kā Fox News izteikušās Pentagona amatpersonas, ASV lidmašīnas nepakļausies Krievijas prasībām. "Nekas neliecina, ka mēs mainītu operācijas virs Sīrijas," norādīja kāda augsta ranga amatpersona Aizsardzības ministrijā.
Sīrijā kopš 2011.gada notiek pilsoņkarš, kurā pret valdību cīnās sašķeltās bruņotās opozīcijas grupējumi un ekstrēmistu organizācijas, tādas kā Islāma valsts un ar Al Qaeda saistītā Al Nusra. Atbilstoši ANO datiem kopš karadarbības sākuma Sīrijā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 240 000 cilvēku.
Sīrija ir viena no Krievijas tuvākajām sabiedrotajām Tuvajos Austrumos.
Maskava pēdējās nedēļās cenšas ieņemt aktīvāku starpnieka lomu attiecībā uz Sīrijas pilsoņkaru un starptautiskajiem centieniem cīnīties pret teroristu grupējumu Islāma valsts, kas kontrolē prāvas teritorijas Sīrijā un Irākā.