"Nesagaidu, ka pat tad, ja tiek panākts pamiers Ukrainas austrumos, kopējā drošības situācija mūsu kontinentā radikāli uzlabosies, tāpēc ir vesela rinda pasākumu, kas jāveic ātrāk. Jūtu, ka situācija šobrīd nevis uzlabojas, bet pasliktinās," telefonsarunā LNT pauda ministrs. Rinkēvičs uzsvēra arī, ka hibrīdkara draudu kontekstā ir ļoti būtiski stiprināt arī iekšlietu dienestu - valsts policijas un robežsardzes - spējas.Par iespējām "izcīnīt" straujāku finansējuma palielināšanu bruņotajiem spēkiem skeptisks ir aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kurš to saredz tikai kopsolī ar vispārēju ekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī."Pašlaik tiek runāts par to, kādā veidā IKP pieaugs vai nepieaugs, tāpēc, manuprāt, būtu grūti tagad runāt par jebkādu budžeta palielināšanu [aizsardzībai]," skaidroja Vējonis.Vienlaikus viņš gan atzīst, Latvijā jau tagad samanāmi atsevišķi hibrīdkara elementi, un bruņoto spēku spējas jāstiprina, nodrošinot kvalitatīvu apmācību. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds neslēpj, ka Baltijas posms tiešām ir vājākais posms aliansē gadījumā, ja Putins izvēlēsies iziet uz plašāku konflikta eskalāciju reģionā, tāpēc jādod skaidrs signāls potenciālajiem agresoriem. Sprūds uzskata, ka labs signāls būtu, ja Latvija 2% no IKP valsts aizsardzībai spētu atvēlēt nevis līdz 2020.gadam, kā paredz pašreizējā apņemšanās, bet jau šī Saeimas sasaukuma laikā.
Rinkēvičs mudinās straujāk palielināt aizsardzības budžetu
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) nav optimistiski noskaņots par situācijas attīstību Ukrainas austrumos, turklāt uzsver - pat ja tiks panākts pamiers, kopējā drošības situācija kontinentā krasi neuzlabosies. Tālab Rinkēvičs rosinās valdību straujāk palielināt finansējumu aizsardzībai un iekšlietu sistēmas spēju nodrošināšanai, pirmdien vēsta telekanāls LNT.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.