"Protams, var bezgalīgi runāt par to, ka sabiedriskie mediji zaudē kvalitāti un auditoriju un ka daļa sabiedrības tos neskatās vai neklausās un mediju nodokli nemaksās, taču jāsaprot, ka, nemainot sabiedrisko mediju finansējuma modeli un nepalielinot finansējuma apjomu, to kvalitāti uzlabot neizdosies," teica Rožukalne.
Pēc Rožukalnes teiktā, jāsaprot arī, ka ideāla sabiedriskā medija finansējuma modeļa nav - ir valstis, kur sabiedriskie mediji sekmīgi strādā, izmantojot valsts budžeta finansējumu, un ir valstis, kur efektīvu sabiedrisko mediju darbību nodrošina iedzīvotāju maksājumi.
Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja norādīja, ka Latvijā pārejai no pašreizējā neefektīvā valsts budžeta finansējuma uz iedzīvotāju maksājumiem - mediju nodokli - būtu jābūt pakāpeniskai, vairāku gadu garumā. Tas ļautu sabiedrībai redzēt, kā mainās mediju kvalitāte, un gūt apliecinājumu tam, ka tieši sabiedriskais medijs veido raidījumus, kas ir svarīgi sabiedrībai, lai tie būtu komerciāli neizdevīgi.
Turklāt jautājums par sabiedrisko mediju finansējumu noteikti jāskata saistībā ar tā satura kvalitāti un efektīvu pārvaldību. "Plānus ieviest mediju nodokli Latvijā vērtēju pozitīvi. Turklāt, ņemot vērā to, cik daudz sabiedrība maksā dažādiem starpniekiem par mediju lietošanu, iespējamā mediju nodeva nešķiet augsta," teica Rožukalne. Viņa norādīja, ka ideālā gadījumā uz jaunas sabiedrisko mediju nodevas ieviešanas rēķina varētu samazināt kādu citu nodokli - arī tāds risinājums ir piedāvāts.
"Ja Latvijā mediju nodokli varētu iekasēt ar Valsts ieņēmumu dienesta starpniecību, kā tiek plānots, atsevišķām iedzīvotāju grupām paredzot atlaides, tas būtu pietiekami labs risinājums šā brīža situācijā un varētu sniegt acīmredzamu sabiedrisko labumu," teica Rožukalne.
Kā ziņots, ekspertu slēdziens par sabiedrības līdzmaksājumu un tā ieviešanas termiņu sabiedriskajam medijam būs zināms novembra beigās un pēc tam par to lems valdība.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) projekta vadītāji Zane Čulkstēna un Gints Miķelsons ir izteikušies, ka tiek vērtēts, vai 50 eiro (35 lati) uz vienu mājsaimniecību gadā būtu reāla summa, tomēr jautājums par to, cik liels varētu būt sabiedrības līdzmaksājums vai nodeva sabiedriskajam medijam, vēl nav izlemts. Nav izlemts arī tas, kādām vajadzētu būtu reklāmām sabiedriskajā medijā.