"Tas ir absurda teātris. Pusotrs strādājošais uztur vienu pensionāru. (..) Mēs, 35 līdz 55 gadus vecie, maksājam lielajai pensionāru kohortai pensijas, taču nebūs, kas mums pašiem pensijas maksās," Dienai saka Ģ.Rungainis. Viņaprāt, pensionēšanās vecumu vajadzētu palielināt līdz pat 75 gadiem, taču tas tiktu samazināts atkarībā no bērnu skaita. "Par vienu bērnu divi gadi [no pensionēšanās vecuma], par diviem - vēl divi gadi, par trešo - vēl seši gadi. Ja ir trīs bērni, varētu pensionēties 65 gadu vecumā," paskaidro Ģ.Rungainis.
Ja nepaaugstina pensionēšanās vecumu, tad vienīgais risinājums esot ļoti īsā laikā nodrošināt to, ka strādājošie saņem augstas darba algas un ražo konkurētspējīgas preces un pakalpojumus.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone norāda uz ļoti nelabvēlīgo strādājošo un pensionēto personu skaita attiecību Latvijā. Tuvākajā nākotnē situācija strauji pasliktināšoties, jo vidējais dzīves ilgums palielinās, pensijas vecumu sasniegs tāds pats personu skaits, kā līdz šim, bet darba tirgū ienāks nelielais 90. gadu sākumā dzimušo cilvēku kopums.
«Pastāvot tik būtiskām izmaiņām, neizbēgami kaut kas ir jāmaina. Izeja ir - vai nu samazināt pensijas, kas pēdējos gados notiek ar jaunaprēķinātajām pensijām, kurām tiek piemērots pazemināts kapitāla indekss, vai arī atņemt kaut kādām pensionāru grupām tām pienākošās garantijas,» saka L. Menģelsone. Viņa uzskata, ka pensionēšanās vecumu varētu pakāpeniski palielināt no 2014. gada, taču jāsaglabā priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas.
Arī demogrāfs Ilmārs Mežs atbalsta pensionēšanās vecuma celšanu - citādi pēc pieciem desmit gadiem no pamatbudžeta lielu daļu līdzekļu nāksies maksāt pensijās. Esot tomēr jādomā arī par jauno ģimeņu atbalstu.
dunka
viesis