Seile neiebilst pret studentu sūtīšanu uz Krievijas skolām; drošībnieki norāda uz riskiem

Rossotrudnichestvo ir Krievijas ārlietu ministrijas dibināta federālā aģentūra, kuras mērķis ir uzturēt un attīstīt kontaktus ar ārpus Krievijas dzīvojošajiem tautiešiem. Aģentūras vadītāju ieceļ Krievijas prezidents. Pirms Krievijā vēl nebija sākusies budžeta apcirpšana, aģentūra arī bija visai dāsni finansēta - lai uzturētu dažādas biedrības, organizācijas un vietējos aktīvistus ārvalstīs, gadā aģentūra tērēja vidēji deviņus miljardus rubļu jeb 135 miljonus eiro. Viena no Rossotrudnichestvo programmām – finansēt mācības ārvalstu studentiem dažādās Krievijas augstskolās. Šobrīd aģentūra apmaksā studijas 15 tūkstošiem jauniešu, bet tuvākajā laikā esot ieplānots šo skaitli palielināt vēl par pieciem tūkstošiem. Pēdējos gados īpaši aktīvi topošo studentu meklēšana izvērsta bijušajās padomju republikās.Jau vairākus gadus aģentūra Rossotrudnichestvo apmaksā arī mācības jauniešiem no Latvijas. Studentu atlasi organizē Krievijas vēstniecība Rīgā. Kā liecina Krievijas vēstniecības dati, šogad jaunieši pieteikušies gan dažādām eksakto zinību studiju programmām, gan vēlas apgūt arī reklāmu, žurnālistiku, socioloģiju, ekonomiku un politoloģiju. Visvairāk Latvijas jauniešu studē Kaļiņingradā Imanuela Kanta vārdā nosauktajā Baltijas Federālajā institūtā.Šo augstskolu Krievijas mediji reklamē kā lielisku jauno zinātnieku un izgudrotāju kalvi. Pirms mēneša popularitāti ieguva kāds studentu veikums – elektroniskais tarakāns. Bet bez elektronikas un zinātnes īpaša loma Kaļiņingradas universitātē pievērsta ideoloģiskajai apmācībai. Piemēram, te notiek ne tikai žurnālistikas kursi, bet arī īpaša starptautiska jauniešu skola Studia Baltica, kas padziļināti apmāca topošos žurnālistus. Kā teikts programmas pieteikumā – šie jaunieši būs tie, kuri drīz strādās patstāvīgi un savās mītnes zemēs veidos attiecības starp mūsu valstīm.Kaļiņingradas augstskolā tapuši arī dažādi pētījumi. Pirms diviem gadiem organizēta padziļināta aptauja. Augstskolas pētnieki intervējuši Latvijas iedzīvotājus, ekspertus un politiķus. Mērīts noskaņojums Latvijas sabiedrībā un secināts, ka krieviem Latvijas politikā nokļūt ir grūti.Septembrī prezentēts plašs pētījums par to, kā Rietumvalstis cenšas ar naudu, medijiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām destabilizēt varu Baltkrievijā. Viens no pētījuma autoriem ir saistīts ar Nepilsoņu kongresa līderi Aleksandru Gapoņenko. Ar lekciju par Latvijas pārkāpumiem pret krievvalodīgajiem studentiem uzstājusies arī cita_ Nepilsoņu kongresa _pārstāve - Saskaņas Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova palīdze Elizabete Krivcova."Akadēmiskā apmaiņa ir labs valstu sadarbības veids. Nezinu, ko tur īpaši komentēt. Tas ir klasiskais veids, kā humanitārajā sfērā sadarbojas valstis," studentu sūtīšanu uz Krievijas augstskolām _Nekā personīga _komentē Krivcova.Kanta universitāte 2008.gadā nodibinājusi pārstāvniecību Latvijā. Tās vadītājs ir Boriss Kotkovs. Viņš regulāri organizē arī Latvijas skolēnu ekskursijas uz augstskolu, lai popularizētu studiju iespējas tajā. Kotkovs apgalvo, ka šādi braucieni notiekot "ciešā sadarbībā" ar Putina partijas cilvēkiem.Kaļiņingradā jauniešiem jau piecus gadus organizē arī vasaras nometnes Baltijas Artek. Starp dažādām izklaidēm studentiem te notiek arī patriotiskā audzināšana ar militārpersonu piedalīšanos. Krievijas televīzijas gatavotos nometnes apskatos stāstīts par to kā "jaunieši dziļāk iepazīst vēsturi, kultūru, literatūru, ekonomiku un Krievijas pilsonisko sabiedrību. Un visi bija pārņemti ar patiesu patriotismu, dziedot Krievijas himnu." Kā redzams nometnes videoapskatā, starp dalībniekiem bijuši arī Kaļiņingradā studējušie jaunieši no Latvijas. To, ka Krievijas vēstniecības un Rossotrudnichestvo organizētajai studentu programmai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, savā pēdējā pārskatā minējusi Drošības policija. Tās ieskatā "šo aktivitāšu mērķis ir citās valstīs veidot Krieviju atbalstošas elites, kas nākotnē varētu palīdzēt realizēt Krievijas intereses ārvalstīs". Tam gan nepiekrīt studējošo programmas rīkotājs Latvijā, kurš no plašākas sarunas raidījumu Nekā personīga atteicās.Krievijas vēstniecība bažas, ka studenti Krievijā tiks apzināti noskaņoti pret Latviju, dēvē par fobiju.  "Kritiskos atsevišķu politiķu un valsts drošības iestāžu pārstāvju izteikumus atstāsim uz šo cilvēku sirdsapziņas. Turklāt šādas fobijas uzturēšana un vairošana, mūsuprāt, ir nelietderīga. It īpaši, ja runa ir par tikai un vienīgi humanitāru programmu, kas dod iespēju latviešiem iegūt izglītību tur, kur viņiem ir izdevīgi. Turklāt bez prasības pēc universitātes pabeigšanas viņiem palikt Krievijā," pausts vēstniecības izplatītā paziņojumā.Arī Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) to gluži par draudu nesauc, taču aicina ievērot piesardzību un rūpīgi sekot līdzi šādu programmu realizācijai.Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane norāda, ka "visas tautiešu politikas aktivitātes ir jāskata kā kopīgs instruments, uz ko jāraugās pastiprināti", tostarp arī uz studentu sūtīšana uz Krieviju. Arī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (NA) pauž bažas, ka "ne jau par velti [Krievijas] nauda šajā virzienā tiek likta. Pēc tam šie cilvēki potenciāli var tikt izmantoti, lai zināmā veidā ietekmētu Latvijā notiekošos procesus, ietekmētu sabiedrisko domu, un, iespējams, arī daudz specifiskākos nolūkos".Tikmēr izglītības ministre Mārīte Seile pret studentu sūtīšanu uz Krieviju neiebilst. "Neatkarīga valsts piedāvā Latvijas iedzīvotājiem iespēju mācīties tās valsts teritorijā, un šī darbība ir likumīga. Dažādas pasaules valstis piedāvā jauniešiem iespēju mācīties viņu valsts teritorijā. Un tas ir labi," uzskata Seile, kura gan atklāj, ka drošības iestādes viņu tieši par ikgadējo 80 studentu sūtīšanu uz Krieviju nav informējušas.Latvijā ir noteikta kārtība kā notiek studentu apmaiņa. Pagājušajā gadā valdība piešķīra stipendijas 73 ārvalstu jauniešiem, kuri studē Latvijā. Latvijas studentiem bija pieejamas 54 stipendijas mācībām ārvalstīs. Tās apmaksā nevis Latvija, bet gan ārvalstu augstskolas. Latvija studentiem mācību izdevumus ārvalstīs no valsts budžeta nefinansē. Šobrīd par studentu apmaiņu ir noslēgti līgumi ar 25 valstīm. Krievijas šajā sarakstā nav.Latvijai arī nav mērķētas iniciatīvas, kas neitralizētu šādu Krievijas aktivitāti. Kā uzskata Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas plānošanas jomā Laura Treimane, šāda iniciatīva būtu lietderīga, jo "pašreizējā situācijā studijas Krievijā ir ļoti kritiski jāizvērtē".Kaļiņingradas augstskolas paspārnē pirms diviem gadiem izveidots informatīvs portāls Rubaltic.ru. Starp portāla ekspertiem minēti vairāki Saskaņas politiķi, aktīvisti no Nepilsoņu kongresa, arī vairāki Latvijā plaši pazīstami politologi un sociologi. Portālā regulāri parādās raksti par to, kā Baltijā tiekot pārkāptas krievvalodīgo tiesības, un kampaņveidīgi publicētas nomelnojošas rakstu sērijas par Baltijas valstu politiķiem. Gan Latvijas, gan igauņu un lietuviešu drošības dienesti uzskata, ka šim portālam ir nozīmīga loma Krievijas informatīvajā kampaņā pret Baltijas valstīm. Šo portālu uztur Kaļingradas Kanta universitāte – vieta, kas ir biežākais galamērķis jauniešiem no vēstniecības apmaksātās studentu programmas.