ASV ārpolitikas pētnieka Hirša publikācijā “Donalds Tramps: Amerika pirmā” tiek apskatīti 45. ASV prezidenta ārpolitikas centrālie uzskati. Trampa personība, izteikumi un ārpolitikas piedāvājums kardināli atšķiras no tā, ko ASV sabiedrotie sagaida no pasaules ietekmīgākās valsts. Trampa straujā domu maiņa un dažādi radikāli izteikumi par starptautiskās politikas jautājumiem jau ir mazinājuši ASV maigo varu pasaulē. Neziņa par turpmāko Trampa ārpolitiku mazina stabilitāti pasaulē un ir radījuši satraukumu vairāku valstu vadītāju vidū. Tomēr dažos jautājumos Trampa uzskati ir bijuši nemainīgi. Trampa trīs pamata uzskati par ārpolitiku – simpātijas pret autoritāriem līderiem, tostarp Krievijā, kritiskā attieksme pret ASV sabiedrotajiem un brīvo tirdzniecību – nav mainījušies pēdējās desmitgadēs.
Šie ASV prezidenta centrālie uzskati par ārpolitiku nav izdevīgi NATO austrumu flanga valstīm.
Simpātijas pret autoritāriem līderiem Trampam ir bijušas jau vismaz pēdējos 30 gadus. Viņš ir atkārtoti izteicis komplimentus autoritāru valstu vadītājiem, kuru spēcīgās personības un pārliecinošais vadības stils Trampam simpatizē. Piemēram, Sīrijas diktatora Bašāra El Asada, kurš pilsoņu karā Sīrijā brutāli iznīcina opozīciju, "vadības stils", pēc Trampa domām, "saņem 10" balles. Savas vēlēšanu kampaņas laikā un arī pēc uzvaras vēlēšanās viņš ir konsekventi atteicies kritizēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kā arī Krievijas darbības Ukrainā un Sīrijā. Tramps nav atzinis, ka Krievija ir vainīga pie Malaizijas lidmašīnas MH17 notriekšanas Ukrainā.
Trampa uzskatus par Krieviju ietekmē plašs attiecību tīkls starp viņu un Krievijas oligarhiju. Kopš 80. gadiem Tramps un viņa ģimenes locekļi ir guvuši peļņu no savām saiknēm ar Krievijas oligarhiem. Saskaņā ar Trampa dēla Donalda Trampa juniora, Trampa Organizācijas attīstības un iegādes daļas viceprezidenta, izteikumiem 2008. gadā: "Krievi veido diezgan neproporcionālu īpatsvaru daudzos mūsu aktīvos. […] Mums ienāk daudz naudas no Krievijas.” Vairāku Trampa kampaņas un administrācijas atslēgas cilvēku saiknes ar Krieviju rada pamatotu satraukumu par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā un iekšpolitikā.
Konsekventi pēdējās desmitgadēs Tramps ir kritizējis ASV pārmērīgo atbalstu sabiedrotajiem. Pēc Trampa domām, ASV pārāk daudz iesaistās visur pasaulē, rūpējoties par drošību bagātās, attīstītās, industriālās valstīs, tērējot "miljards dolāru dienā" un par to pretī nesaņemot "absolūti neko". Tādēļ, pēc Trampa domām, ASV sabiedrotajiem, tai skaitā NATO valstīm, pašiem ir jāmaksā vairāk par savu drošību, vai arī “ASV jābūt gatavām ļaut šīm valstīm pašām aizstāvēt sevi”. Kamēr ASV prezidents Tramps savos izteikumos ir aizstāvējis Krieviju un Vladimiru Putinu, viņš atkārtoti ir veltījis skarbus vārdus tuvākajiem ASV sabiedrotajiem.
Tramps ir kritiski noskaņots pret brīvo tirdzniecību un aizstāv protekcionismu, pat tirdzniecības barjeru ieviešanu, lai palīdzētu ASV ražotājiem un lai novērstu darbavietu aizplūšanu uz citām valstīm. Tramps jau otrajā savas prezidentūras dienā pārtrauca ASV dalību Trans-Klusā okeāna partnerības (Trans Pacific Partnership, jeb TPP) brīvās tirdzniecības līguma slēgšanas sarunās. Līdzīgi Tramps vēlas pārskatīt Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA). Trampa administrācija vēlas slēgt divpusējus tirdzniecības līgumus ar citām valstīm, jo tas dodot ASV labākas vienošanās pozīcijas kā daudzpusējas vienošanās. Trampa kritiskā attieksme pret brīvo tirdzniecību nozīmē, ka ASV un ES Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līguma noslēgšana arī var tikt apdraudēta.
Publikācijā arī tiek analizētas iespējamās pārmaiņas ASV ārpolitikā, ko nesīs Donalda Trampa prezidentūra, no Latvijas interešu perspektīvas. Secināts, ka “Trampa centrālie ārpolitikas uzskati nav izdevīgi Latvijai, jo Baltijas valstu interesēs, pie pašreizējās drošības situācijas Austrumeiropā, ir ASV, kas aktīvi atbalsta savus sabiedrotos, nevis mēģina “Restartēt” attiecības ar Krieviju, ignorējot tās agresiju Ukrainā un Sīrijā”. Neskatoties uz to, “visdrīzākais, ASV drošības garantijas NATO valstīm fundamentāli nemainīsies. Baltijas valstis ir un paliks drošībā, jo Kongress, kurš apstiprina ASV aizsardzības budžetu, patlaban ir izteikti labvēlīgs NATO un Baltijas drošībai”.
Ar publikāciju iespējams iepazīties Austrumeiropas politikas pētījumu centra mājas lapā.
Hirša pētnieciskās intereses iekļauj ASV ārpolitikas stratēģijas, ASV ārpolitikas vēsturi, it īpaši ASV attiecības ar Krieviju. Viņš kā Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda stipendiāts ieguva maģistra grādu politikas zinātnē Ņujorkas Universitātē. Patlaban viņš ir doktorants Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes programmā, kur viņa disertācijas tēma ir par ASV ārpolitiku pret Krieviju.