Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis intervijā Dienai saka, ka "šīs valdības mērķi nesakrīt ar šīs valsts mērķiem, tie ir divi dažādi lielumi".
Taču Valda Dombrovska valdībai nav neviena cita īpaša mērķa kā eiro ieviešana. Eiro ieviešana, kuru ir atbalstījusi tā pati VL-TB/LNNK. Varbūt ne aiz sajūsmas. Varbūt citu alternatīvu neredzot, taču atbalstījusi.
Acīmredzot, to sakot, Aigars Lūsis nedomā eiro. Pareizāk sakot, domā ne tikai eiro. Jautājums ir krietni plašāks. Tas vēl nav pietiekami apzināts un artikulēts, taču jau sāk līst ārā pa visām vīlītēm, un to nevarēs noslēpt.
Ir cilvēku grupa, kā Valdis Dombrovskis, Ilmārs Rimšēvičs vai Andris Vilks, kuri savos uzskatos, ilgās un cerībās jau dzīvo vienotā un federatīvā Eiropas Savienības valstī. No Latvijas viedokļa ir grūti saskatīt, kāds labums ir no Latvenergo vai Latvijas dzelzceļa sadalīšanas, no Latvijas viedokļa tas drīzāk ir sliktums, kas nozīmē elektrības cenu kāpumu vai Latvijas dzelzceļa sistēmas konkurētspējas samazināšanos.
Citādi ir, ja mēs apsēžamies krēslā nevis Rīgā, bet Briselē. No kontinenta skatpunkta šīm liberalizācijām, deregulācijām un sadalīšanām varbūt ir jēga, un tas, ka atsevišķai teritorijai tas rada negatīvas sekas, ir tikai neizbēgams un pārejošs ļaunums. Jo Eiropa te ir primāra, nevis Latvija.
Un ir cilvēki, kā Aigars Lūsis, un, cerams, ir vēl tādi, domāju, ka tādi ir visās Latvijas partijās, Vienotību ieskaitot, kas domā no Latvijas viedokļa. Un te rodas tā lielā uzskatu sadursme, kas šo valdību saraus driskās un nākotnē iezīmēs jaunu robežšķirtni Latvijas politikā.
Vai mēs domājam un lēmumus pieņemam no Latvijas vai Eiropas viedokļa? Vai mēs esam valsts konfederatīvā valstu savienībā, kādā Eiropā mēs iestājāmies, un kādu atbalstīja mūsu tautas griba 2004. gadā. Vai mēs esam tikai teritorija, province federācijā, kurā valstīm ir mazākas tiesības nekā Amerikas Savienoto Valstu štatiem?
Tas ir pamatjautājums, uz kuru būs jāatbild Latvijas politikā. Domubiedru grupa šo jautājumu visus šos gadus ir centusies nokārtot paklusām. Ieslīdēt Lisabonas līgumā, eirozonā - bez sabiedrības viedokļa vērā ņemšanas vai pat ignorējot to. Tā nevarēs. Šie jautājumi tiks izvirzīti. Tos nevarēs noslēpt. Tie lien uz āru visā Eiropā. Tas, kas notiek šajās vēlēšanās Vācijā, neies mazumā, bet plašumā.
Ne tikai neprofesionāli ministri, bet šī uzskatu sadursme ir pašreizējā Valda Dombrovska valdības kraha dziļākais cēlonis. Aigara Lūša uzrautajām rētām nav risinājuma ES federālistu valdības ietvaros.