Iniciatīva portālā publicēta aprīļa nogalē. Tās autori uzsver, ka teritorija Pārdaugavā vēsturiski ir Latvijas valsts uzvaras laukums, kurā notika "pēdējie vislielākie Vispārējie Latviešu Dziesmusvētki", nevis PSRS armijas uzvaras laukums, tāpēc vēlas atjaunot Latvijas brīvvalsts laikā iedzīvotāju brīvprātīgas ziedošanas rezultātā izstrādāto un aizsākto Uzvaras laukuma projektu.
Vēsturiski Uzvaras parkā plānots būvēt svētku laukumu vairāk nekā 200 000 apmeklētāju, amfiteātra formas sporta stadionu, kas varētu uzņemt vairāk nekā 25 000 skatītāju, sanāksmju pili ar vairāk nekā 10 000 vietu, arī 60 metrus augstu Uzvaras torni, pie kura uzbūvēta svētnīca tautas varoņiem un vairākus desmitus metru platu Uzvaras aleju. Minētās būves ir vien daļa no Uzvaras laukuma izbūves dažādo projektu autoru iespaidīgajām iecerēm, kam, pēc iniciatīvas autoru teiktā, pirmskara laikā no valsts budžeta paredzēti 29,5 miljoni latu, bet iedzīvotāji 1938. un 1939.gadā saziedojuši vairāk nekā 11 miljonus latu.
"Pašreizējais Uzvaras laukums bieži rada nevajadzīgu konfrontāciju un kultivē pretvalstiskas aktivitātes. Latvijas valsts laika projekts, ko izstrādāja un akceptēja ievērojamākie latviešu arhitekti, inženieri, valstsvīri, ir jāīsteno līdz galam," uzskata idejas autori - Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks, kurš sarakstījis grāmatu "Spridzinātāji" - tajā viņš aprakstījis neveiksmīgu mēģinājumu 1997.gadā pašreizējo Uzvaras pieminekli uzspridzināt.
"Pilnīgi murgaina iniciatīva," uzskata Ušakovs. Viņaprāt, tā ir nesaprātīga gan no investīciju viedokļa, jo projekts prasītu milzīgus ieguldījumus, gan arī politiski, jo vairotu spriedzi sabiedrībā starp latviešiem un krieviem.
"Lai nemēģina piemānīt rīdziniekus - cilvēki, kas piedāvā šo projektu, ir absolūti provokatori, kas, slēpjoties aiz tā, ka piedāvā sakārtot vidi, pēc būtības piedāvā nojaukt pieminekli. Es nepiedāvātu to apspriest dienas kārtībā, jo tas nozīmēs nenormālu spriedzi ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā, kas absolūti nav ne pieļaujams, ne apspriežams," kategorisku viedokli pauda Rīgas mērs. Diskusijas par šo jautājumu, pēc Ušakova domām, varētu izraisīt vēl lielāku spriedzi, nekā pirms referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu šā gada 18.februārī.
Ušakovs norādīja, ka brīvdabas pasākumiem ir Mežaparks, kur ir estrāde un viss pārējais, kas nepieciešams šādu pasākumu norisei, un nevar būt ne runas, ka pieminekli "Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" varētu demontēt.
Pagaidām portālā manabalss.lv par izmaiņām savākti vairāk nekā 2300 parakstu. Lai iniciatīva nonāktu Saeimā, tai nepieciešami 10 000 parakstu.
Uzvaras laukuma piemineklis izraisījis pretrunīgas diskusijas arī iepriekš. Šā gada 25.februārī, nedēļu pēc referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu, interneta vietnē "peticijas.com" tika vākti paraksti par pieminekļa "Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" demontāžu. Līdz šai dienai petīciju parakstījuši 2733 cilvēki.
Savukārt 19.martā portālā peticijas.com uzsākta iniciatīva ar pretēju ideju - kāds Aleksandrs Prokopenko gan krievu, gan latviešu valodā izveidojis petīciju "Atstāt Uzvaras pieminekli!", kuru līdz šim parakstīt paguvuši 2706 cilvēki. Šīs ir divas populārākās iniciatīvas portālā.
Jautājums par Uzvaras pieminekli ik gadu tiek aktualizēts, tuvojoties 9.maijam - šo dienu vairums Latvijas sabiedrības krievvalodīgo atzīmē kā Krievijas uzvaras karā gadadienu, savukārt latvieši atzīmē kā jaunas okupācijas sākumu Latvijā.