Tas nozīmē, ka tiktu veidota kopīga augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju platforma, kur būtu iesaistītas augstskolas, ražotāji, notiktu tehnoloģiju pārnese no zinātnes uz ražošanu. "Ja mēs veidotu tādu, kas būtu infrastruktūras objekts kopā ar cilvēkresursiem, tad mēs varētu radīt tiešām ļoti skaistu un labu vidi zinātnes un inovāciju attīstībai," skaidroja Ērglis. Tas nodrošinātu, ka nenotiek vietējo zinātnieku aizplūšana, kā arī tiktu veidota atbilstoša infrastruktūra.
Lai gan projekta īstenošanai būtu nepieciešami aptuveni 600 miljoni eiro, atdeve turpmākos 20 gadus būtu lielāka, uzskata idejas autori. Kā viens no aizdevuma avotiem būtu Eiropas Investīciju banka, kurai pēc tam 20 gadu laikā šis aizdevums tiktu atmaksāts. Valsts budžetā tas nozīmētu 30 miljonus eiro ik gadu, kas teorētiski šīs nozares attīstīšanai nav liela nauda.
Šie 600 miljoni tiktu sadalīti starp ražošanu, universitātēm, inovācijām un cilvēkresursiem.
Kā teica Ērglis, patlaban idejas autoriem ir jāstrādā ar banku, lai saņemtu starptautisku atzinumu. Ja banka piekritīs, ka šāds projekts tiešām rada izrāvienu, tikai tad varētu runāt par konkrētu atbalstu.
Nākamie soļi ir detalizēta plāna izstrāde. Aizņēmums būtu nepieciešams gandrīz par visu aprēķināto summu, lai varētu šādu platformu vispār radīt. "Tas ir tā, kā aizņemties naudu zemei, lai to nopirktu, aizņemties naudu sēklai un aizņemties naudu traktoram," salīdzināja Ērglis.
Padomes sēdes laikā arī runāts par to, kā Latviju kopumā padarīt konkurētspējīgu, par tā dēvēto "startup" produktu atbalstīšanu, kā tas notiek citur pasaulē. Ņemot vērā, ka ir jākonkurē ar citām valstīm, Latvijai jābūt daudz efektīvākai, atzina Ērglis. "Mums ir jākoncentrē visi spēki, un Latvijai beigās pašai ir jākļūst par vienu lielu "startup"," pauda kardiologs.