Jau tika ziņots, ka ceturtdien, 28. Jūnijā, Latvijā vienas dienas vizītē viesojās ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone. Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu, Ministru prezidentu un ārlietu ministru, viņas dienas plānā bija paredzēts arī neformāls forums ar jauniešiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kur jebkurš interesents pajautāt viņai sev interesējošos jautājumus.
Ceļš pie Klintones kundzes bija tāls. Stāvēšana rindā, rūpīga somu pārbaude un gājiens caur metāla detektoru, un tikai tad tikām iekšā Latvijas Universitātes Lielajā Aulā, kur bija paredzēta tikšanās ar starptautiski pazīstamo amatpersonu. Pēc tam sekoja pacietīga gaidīšana un pasākuma vadītāja uznāciens, kur viņš pastāstīja, kāda būs pasākuma gaita un atgādināja mums būt atraktīviem, sagaidīt Klintones kundzi pozitīvi un likt viņai šeit justies gaidītai.
Un tad viņa bija klāt.
Pāris pieklājības frāzes un viņa pastāsta, ka ļoti priecājas, ka viņas simtā apmeklētā valsts, kā ASV Valsts Sekretārei, ir tieši Latvija, un Rīga esot ļoti skaista pilsēta. Viņa arī atgādina, ka iepriekšējoreiz viņa te bija 1994.gadā, kad Latvija bija tikko atguvusi neatkarību, un jau toreiz neesot šaubījusies, ka mums izdosies, taču gan tad, gan tagad, mums priekšā ir vēl daudz smaga darba.
Kā jau paredzams, viens no pirmajiem apspriešanas jautājumiem bija izglītība un H. Klintone pastāstīja, ka šādas problēmas ir visur, ne tikai Latvijā.
Vissvarīgākais esot darba devējiem komunicēt ar izglītības iestādēm, jo savstarpēja nesadarbošanās noved pie sliktiem iznākuma – skola sagatavo speciālistus, kuri patiesībā nozari nepārzin nemaz, kā rezultātā jaunieši nevar atrast darbu. Tai pat laikā ir darba vietas, kurās labi maksā, taču nav speciālistu, kas attiecīgo darbu varētu darīt. Svarīga ir komunikācija un tad rezultāts būs labs visiem.
Klintones kundze arī piebilda, ka izglītības sistēmai ir jābūt elastīgai.
"Pasaule mainās ļoti ātri un jo elastīgāka ir šī sistēma, jo labāk," uzskata H. Klintone. Par piemēru viņa min ASV ieviestās "magnet schools" – skolas, kas fokusējas uz kādu konkrētu tematu un novirzienu, vai tās ir eksaktās zinātnes, māksla vai sports, tādejādi piesaistot jauniešus mācīties to, kas viņiem patīk, lai viņi to darītu ar sajūsmu. "Esiet atvērti jaunām idejām un pārmaiņām. Izmantojat visas iespējas, ko varat notvert. Jā, tiks pieļautas kļūdas un jūs dažbrīd izgāzīsieties, tomēr nekad nevar zināt, vai izdosies, kamēr nepamēģināsiet," pārliecināti teica ASV Valsts Sekretāre.
Nākamais solis ir virzība uz neatkarību.
Tomēr neatkarība nav sasniedzama vienā mirklī. "Tas nav tā, ka Tu pamosties kādu rītu un saki, o, hei, mēs esam brīvi," sacīja H. Klintone.
Ir soļi, kuri ir jāsper – un pirmais no tiem ir enerģētiskā neatkarība.
Klintones kundze stāstīja, ka mums ir jādara viss, lai mēs nebūtu atkarīgi no kādas citas lielvalsts, kā rezultātā viņi var mūs ietekmēt, piedraudot mums atņemt to, kas ir nepieciešams.
Viņa arī pieminēja, ka nevajag apslēpt, ja Latviju kāds mēģina kontrolēt- "Ja jūs redzat, ka kāds cenšas jūs ietekmēt, norādiet uz to. Lai visi to zina," norādīja H. Klintone.
Tāpat latviešiem ir jāapzinās, kas viņi ir, kādā valodā runā un kādā valstī dzīvo, un jāsāk lepoties ar to, ka viņi ir latvieši. Ir jāintegrē cittautieši un jāliek arī viņiem lepoties, ka viņi ir latvieši.
"Tas nedrīkst būt apspriežams,"uzskata H. Klintone. Viņasprāt, mums, kā tautai un kā valstij, beidzot ir jānovelk robežas un jārada principi, par kuriem mēs pastāvam bez ierunām.
Uz mirkli šķita, ka pati Klintones kundze ir krietni patriotiskāk noskaņota, kā dažs par patriotu sevi saucošs latvietis vai valdībā strādājoša amatpersona.
Protams, lai iedzīvotāji lepotos ar valsti un ar to, kas ir, pie tā ir jāstrādā, un tas prasa laiku.
Ir objektīvi jāapzinās savas stiprās puses un no tām nekaunēties. Bet tas nav tikai valdības darbs – tas ir darbs arī tautai. Protams, gribētos teikt, ka šobrīd nav, ar ko lepoties, tomēr ir jāsāk ar ticību sev, un tad kaut kas notiks.
Klausoties Klintones kundzē, man prātā nāca Draugiem.lv sabiedrisko attiecību speciālista Jāņa Palkavnieka citāts:
"Mēs [Latvija], protams, varam sevi slavēt, bet, ja mūsu pašu cilvēki tā neuzskatīs, tad tā būs izgāšanās. Latviešiem ir jābūt kā bastionam, kurš aizstāv to viedokli ārpus Latvijas,"teica J. Palkavnieks.
"Negaidiet, kamēr kāds sagribēs investēt. Piesaistiet investorus paši. Esiet atvērti ārpasaulei un iemācaties sevi prezentēt. Atrodiet to, ko varat pārdot, kā varat sevi reklamēt. Piesaistiet pozitīvu uzmanību Latvijai. Esiet radoši," ieteica Klintones kundze.
ASV Valsts Sekretāre arī uzdeva pāris apspriešanas vērtus jautājumus. Cik viegli ir Latvijā uzsākt savu biznesu? Cik sakārtota ir šī sistēma - kādi ir likumi, prasības, atļaujas? Kādas ir iespējas dabūt finansiālu atbalstu - kredītu? Ar kādiem nosacījumiem? Valstij ir jābūt pretīmnākošai.
Klintones kundze klausītājiem arī piebilst, ka ir braukusi cauri Rīgai un brīnījusies, cik skaista mums ir arhitektūra un ēkas, tomēr tās ir nolaistas. Viņasprāt, valdībai, sadarbojoties ar tautu, būtu jāatjauno šīs ēkas un jādod jauniem cilvēkiem jaunas vietas, kur dzīvot un strādāt.
Viņa dalījās stāstā, kā reiz atjaunojusi kādu ēku, kur ierīkojusi tādas kā kopmītnes jauniešiem-māksliniekiem un momentā ap to ēku pamodās arī citi biznesi – kafejnīcas, veikali, bāri – pakārtojoties tam, ka tagad šajā rajonā ir pieprasījums un attiecīgi radot piedāvājumu.
Viena lieta noved pie nākamās.
Tomēr jebkuras darbības pamatā ir valsts sadarbība ar tautu un visiem ir jādarbojas kopā.
"Esiet stipri, pastāviet par to kas esat un esiet neatkarīgi. Tā vietā, lai uztrauktos un nervozētu, vienkārši sāciet darīt," nosaka H. Klintone.