"Tikai tāpēc jau tas tiek organizēts. Šis referendums būs atspēriena punkts kārtējai propagandas kampaņai pret Latviju, un mūsu diplomātiskajiem dienestiem jābūt tam gatavam. Tāpēc svarīgi ir zināt, cik ļaudīm Latvijā ir svarīgi latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda," sacīja eksprezidente.
Viņa arī piebilda, ka neizprot ļaudis, kuri to nesaprot. "Spriedelē par neiešanu uz referendumu, it kā tas zem latviešu pašcieņas," sacīja V.Vīķe-Freiberga.
Uz jautājumu, kāda būtu V.Vīķes-Freibergas pozīcija, ja viņa patlaban būtu Valsts prezidente, viņa atbildēja, ka skaidri paustu savu viedokli. "To pašu, ko es saku kā bijusī prezidente un kā pilsone. Iet un balsot katram pēc savas pārliecības, lai redzam, kā tās balsis sadalās. Tiem, kam rūp latviešu valoda, jāiet un jābalso pret," sacīja eksprezidente.
Jau ziņots, ka paredzēts, ka februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.