Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs "Eurostat" apstiprinājis 2012.gada Latvijas statistikas datus attiecībā uz vēl diviem Māstrihtas kritērijiem - vispārējo valsts parādu un budžeta deficītu. Līdz ar to Latvija oficiāli ir izpildījusi visus piecus Māstrihtas kritērijus, kas jāievēro, lai mūsu valsts tiktu uzņemta eirozonā, informēja Finanšu ministrijā.
"Šis ir vēl viens rādītājs, ka no pozitīva lēmuma par mūsu valsts uzņemšanu eirozonā mūs šķir vairs tikai 76 dienas. Uzņēmējiem jāgatavojas jau patlaban, lai tuvošanās eiro mērķim noritētu raiti un sekmīgi, optimāli izmantojot resursus," uzsver finanšu ministrs.
Ministrijā informēja, ka ir pabeigtas un lietošanā tiek nodotas vadlīnijas eiro ieviešanai valsts pārvaldes institūcijās, pašvaldībās un uzņēmumos. Šie dokumenti nodrošina kvalitatīvas konsultācijas par visdažādākajiem eiro ieviešanas aspektiem - cenu atspoguļošanu, grāmatvedību, kases aparātiem, valūtas kursa piemērošanu u.c. Tādējādi uzņēmēji, pašvaldības un valsts iestādes var sākt plānošanu bez finanšu konsultantu piesaistes.
Vadlīniju izstrādē ierēdņi kopš 2012.gada vasaras strādāja roku rokā ar sociālajiem partneriem, darba devējiem, pašvaldībām, nozaru asociācijām, kā arī uzņēmumiem un ekspertiem. Vadlīnijas tapušas ar mērķi nodrošināt, lai pārejas process no latiem uz eiro ir ērts, vienkāršs un ar iespējami mazākiem ieguldījumiem.
Eiro ieviešanas vadlīniju nodošana lietošanā un preses konference notiks piektdien, 26.aprīlī, plkst.11 Finanšu ministrijā, Rīgā, Smilšu ielā 1. Pasākumā piedalīsies finanšu ministrs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis, Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.
Latvija izvirzījusi mērķi pievienoties eirozonai 2014.gadā. Lai mūsu valsts tiktu uzņemta, jāizpilda Māstrihtas kritēriji: valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kurās inflācija ir viszemākā, un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju.
Latvija jau kopš 2012.gada septembra izpilda visus ekonomiskos Māstrihtas kritērijus, tāpēc valdība marta sākumā nolēma vērsties Eiropas Komisijā un Eiropas Centrālajā bankā ar lūgumu izvērtēt mūsu valsts atbilstību uzņemšanai eirozonā. Institūciju sagatavotie konverģences ziņojumi tiek gaidīti jūnijā, bet 9.jūlijā ES Padomē tiks pieņemts gala lēmums par mūsu valsts dalību eirozonā.