Zanders: Redzēt aiz kokiem mežu

Piekrītu, ka valstij ir jāatbalsta kultūra, bet jautājums jau ir - kādā veidā? Šobrīd ir iespējams iepazīties Kultūras ministrijas mājas lapā ar šo "tā saucamo" stratēģiju, kura bija iegansts visai šai brēkai. Te arī skaidri redzams, ko tad rakstnieki vēlas - saņemt samaksu no valsts dubultā( no nodokļu maksātāju naudas.....), jo, pirmkārt, valstij jāapmaksā grāmatu izdošana, tad šīs grāmatas jāiepērk bibliotēkām un tad vēl jāpalielina %, ko valsts maksā par autortiesībām par iepirktajām grāmatām bibliotekām. Izskatās pēc baigās shēmošanas nevis pēc patiesas vēlmes attīstīt Latvijas rakstniecību un grāmatniecību. Man būtu neērti šīs darba grupas vietā iesniegt nozares ministram tik primitīvu un neētisku, izdevējus klaji lobējošu dokumentu. Te atkal izskatās, ka no valsts tiek prasīts apmaksāt vēl vienu privātu biznesa nozari. Pie kam, tas tiek darīts pavisam "prasti" - aizbildinoties ar bērnu lasītprasmju palielināšanu. Ja tas tiešām tā būtu, tad te būtu iesaistīta arī Izglītibas ministrija. Pie kam, tikai iepērkot grāmatas bibliotēkām, nekas netiks atrisināts. Jādomā par daudz atraktīvākām metodēm - grāmatu digitalizāciju un pieeju internetā. Nu jā, bet tad jau autori vairs nesaņems 10 % no grāmatu iepirkuma bibliotēkām. Ceru, ka darba grupa spēs paskatīties uz šo stratēģiju no malas, vēlreiz sēdīsies pie galda un radīs patiesi labu stratēģiju latviešu rakstniecības un grāmatniecības attīstībai. Esmu tikai par to un lai veicas!

Vai laba Latvijas kultūras pazīme nebūtu dažādo kultūras nozaru klanu mērķtiecīga kopdarbība iespējami iedarbīgai tautas kultūras un kultūrvides attīstībai? Jeb Latvijā tā ir utopija? Vai siltumnīcas puķes tautas kultūrā var būt vērtīgākas par lauku puķēm? Vai dažkārt "nemēsloto" mākslinieku sniegums nav izcilāks? Vai kultūra ir vien māksla? Vai māksla ir uzreiz viss, kas par varītēm ir nebanāls?