Iespēju, viņaprāt, ir tik maz, ka minētais tēvs, vīrs un vietējās sabiedrības VIP sāk... mest ārā pa logu traukus. Jo, kā viņš nebeidz uzsvērt, «es pelnu un varu atļauties». O, tas patiesi ir kas īpašs kolhozā! Vienīgā nelaime, ka jauniegūtā slava prasa savu: savulaik biedrs lidināja pret akmeņiem servīzes 10 rubļu vērtībā, bet nu, lai uzturētu «statusu», jāsadauza jau tādas, kas maksā 100, 200, 300 rubļu. Bet - «es pelnu un varu atļauties». Galu galā šie mēģinājumi paša fantāzijas trūkuma dēļ visai dīvaini pakairināt sev nervus traktoristam beidzas slikti.
Daži no mūsdienu Latvijas vipiem (vismaz pašu ieskatā) atgādina šo Hānberga traktoristu. Nauda ir, tas, ko par šo naudu var nopirkt (mūsdienās, protams, citi mērogi), ir pamēģināts, ko vēl tādu varētu izdomāt? Davai, pamētājam šķīvjus pret sienu! Līdz zināmai robežai tā ir samērā nekaitīga ālēšanās - nu, iedod naudu kādam jaunam politiskam projektam, paziņām būs ko runāt! Laika gaitā šāds personāžs saprot, ka politiķu sponsorēšana un runāšana par nepieciešamību «kardināli mainīt» valstī notiekošo nav sevišķi oriģināli. Paziņu loks un paša notrulinātā nervu sistēma prasa kādu Kuzņecova servīzi. Davai, palaižam baumu, ka lielajai X bankai ir nopietnas problēmas. Nē, ir vēl labāka ideja! Ieminamies paziņām (vecā shēma «es dzirdēju no vispār ļoti nopietniem cilvēkiem», «par ko pirku, par to pārdodu»), ka... (seko datums) devalvēs latu. Kas ir?! Baigi smieklīgi! Gan paskatīties, kā «informācija» izplatās, gan ierēkt par cilvēku reakciju. Un vispār tas ir forši - it īpaši, ja iepriekš esi plēsis lētākas servīzes, kritizējot Latvijas ceļu uz Eiropas Savienību, pēc tam eiro. Neko izmainīt nesanāca, tad vismaz noslēgumā pačakarēsim citiem nervus, jo pašam tāpat viss dzīvē ir sakārtots un nodrošināts. Turklāt, ja pa burzmu var veicināt nedrošību, neapmierinātību, kas nāk par labu paša ieguldījumiem iepriekšējās, politiskajās, servīzēs, - vispār lieliski!
Šī sižeta izklāsts nav alegorija ārpus laika - ir indikācijas, ka šovasar kādam Latvijā atkal kļuvis garlaicīgi. «Pamatojums» ir jau sadomāts. Tā kā pāreja uz eiro tik un tā notiks, tad t. s. argumentācijā ir jaunas nianses (jo cilvēki var iebilst baumu izplatītājiem, ka nesaskata jēgu devalvācijā pusgadu pirms valūtas nomaiņas). Lai kā arī būtu, to visu mēs jau esam piedzīvojuši vairākas reizes. Un mēs arī zinām, ka lielākie zaudētāji šo idiotisko izpriecu rezultātā ir cilvēki, kuri vispār nekādu servīzi nevar atļauties. Var sevi mierināt, ka ļaudis kļuvuši grūtāk izprovocējami. Tomēr kaitina pati šī aptaukojušos «dzīves saimnieku» izpratne par to, kā var izklaidēties, jo nav skaidrs, ko viņi nākamreiz gribēs - tāpat vien, asumiņam dzīvē - salauzt. Parotaļāties ar valsts ģeopolitisko vietu? Iegādāties kādu ekstrēmu vai/un populistisku bļauru kompāniju?
Ir ļoti žēl, ka Latviju pametuši tik daudz mūsu cilvēku. Tomēr brīžiem liekas, ka būtu tikai svētīgi, ja daži desmiti indivīdu tā arī paliktu savos ārzemju īpašumos, kruīzos, medībās utt. un savu pārsātinājumu mēģinātu kaut kā mazināt tur.