Ja tik tiešām valdības prioritātes ir ekonomikas konkurētspējas uzlabošana, un eksporta veicināšana, kā arī cīņa ar ēnu ekonomiku un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, kā to savā atskaitē Saeimai uzsvēra Ministru prezidents, tad valdības piedāvātajos nodokļu grozījumus būtu jāveic nozīmīgas izmaiņas.
Piedāvātās PVN izmaiņas nedos nekadu labumu uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai, arī iespaids uz inflāciju būs īslaicīgs. Inflācijas bremzēšanai būtu jāizmanto pavisam citi instrumenti. Esošajā situācijā tā vispār nebūtu jābremzē, jo tās pieaugums ir saistīts tautsainiecības ekonomiskajiem izaugsmes procesiem, tāpēc tās izaugsmes potenciāls ir niecīgs- stāsti par „ burbuļa” draudiem ir pilnīgas aplamības vai fundamentāla neizpratne par notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem valstī.
Tāpēc pareizāk būtu bijis visu šo izmaiņu fiskālo efektu virzīt uz darbaspēka nodokļu samazināšanu, kuru veicot prasmīgi, varētu panākt vērā ņemamu darbaspēka nodokļu samazināšanu.
Ja valdība tomēr uzstāj, ka nodokļu izmaiņas ir jāsāk ar PVN samazināšanu, tad tā būtu jāveic nevis par 1% uz visām precēm, bet jāvirza uz atsevišķām sabiedrībai svarīgām preču grupām, panākot tur jau jūtamu cenas samazinājumu.
Tāpat arī valdības piedāvātās IIN nodokļa izmaiņas - samazināt likmi par 1-2 % gadā neradīs nekādu motivāciju uzņēmējiem nākt arā no "ēnu ekonomikas" - tas ir tas pats,kas lēnām vilkt ārā no dzelmes ierautu cilvēku, cerot, ka tas sāks elpot, ūdens virsmu nesasniedzis.
Tāpēc pareizāk būtu virzīt visu šī nodokļa izmaiņu fiskālo efektu uz neapliekamā minimuma paaugstināšanu, un atvieglojumu palielināšanu par apgādājumā esošajiem, tādejādi nodrošinot jūtamu reālās nodokļu nastas samazinājumu "mazajām algām", un strādājošajām ģimenēm ar bērniem, kas tādejādi būtu lielākie šo nodokļu izmaiņu labumu guvēji.
Lai gan valdības priekšlikumi Saeimā tika iesniegti vienu nakti pirms to apstiprināšanas Saeimā un Saeimas deputātiem tika dota tikai viena diena iesniegt savus priekšlikumus par valdības piedāvātajiem nodokļu grozījumiem, esmu iepazinies ar šo grozījumu aprēķiniem, ieguvis informāciju par reālajiem budžeta ieņēmumiem, esošo normatīvo regulējumu tajos (ieskaitot Eiropas prasības) un reālajām valsts iespējām tos piemērot, un balstoties uz to esmu sagatavojis un iesniedzis Saeimai savu alternatīvo nodokļu grozījumu paketi, kura paredz sekojošo:
Grozījumi PVN būt jāveic atsevišķās preču/pakalpojumu grupās, ievērojot valdības paustās prioritātes un atbilstoši valdības paredzētajiem fiskālajiem ietvariem ir iespējams īstenot sekojošu PVN likmju piemērošanu:
Elektrība mājsaimniecībām - 12%
Medikamentiem- 5%
Zīdaiņiem paredzētajiem produktiem – 5%
Mācību literatūrai- 5%
Sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē – 5%
Siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem -5%
Tāpat izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs PVN nodokļu likme būtu samazināma uz 5%, jo tā ir viena no retajām iespējām, kad ar PVN nodokļa izmaiņām mēs varam stiprināt savu uzņēmēju konkurētspēju un atbalstīt nozari, kas pēc būtības rada eksporta produktu (pakalpojumu).
Savukārt, lai labums no IIN izmaiņām visvairāk tiktu novirzīts uz strādājošajām ģimenēm būtu nepieciešams noteikt, ka 2013. gadā atvieglojumu apjomu par apgādājamo jāpalielina vismaz līdz 100 latiem, bet līdz 2015 gadam palielināt to vismaz līdz 200 latiem par apgādājamo. Nosakot ar nodokli neapliekamo minimumu palielināt vismaz līdz 100 latiem līdz 2014 gadam. Tādejādi reālā IIN likme 200 latu algai samazinātos līdz 12,5 % - padarot Latviju konkurētspējīgāku Baltijas mērogā, jo pašlaik augstākā neapliekamā minimuma likme Baltijā ir 90 latu. Tas motivētu uzņēmējus legalizēt "mazās algas".
Šo grozījumu sumārais fiskālais efekts uz budžetu iekļaujas valdības paredzēto grozījumu fiskālā efekta ietvaros. Un nav ne tehnisku ne juridisku šķēršlu, kas liegtu to īstenot.
Svarīgi ir atzīmēt, ka šādas izmaiņas neatstās nevēlamu iespaidu uz pašvaldību budžetiem, jo likums nosaka, ka MK lemjot par neapliekamā minimuma un atvieglojumu izmaiņām ir jāveic atbilstošas korekcijas budžetā, lai pašvaldību budžeta ieņēmumi no tā neciestu.