Noslēdzoties kandidātu pieteikšanai, ziņu aģentūra LETA paziņoja, ka pieteikti četri kandidāti. Šo ziņu publicēja vairāki mediji. Latvijas Radio un portāls lsm.lv gan vēstīja, ka "pēc NEPLP padomes locekļa Aināra Dimanta sniegtajām ziņām, Austrumeiropas politikas pētījumu centrs amatam pieteicis pētnieku Mārtiņu Kaprānu".
Tātad - Ainārs Dimants piektdienas vakarā zināja vairāk nekā LETA uzzināja Saeimas komisijā. Viņš ne tikai zināja citiem nezināmu piektā kandidāta vārdu, bet arī publiskoja to. Tas pats Dimants, kas pirms diviem gadiem kategoriski attiecās publiskot 45 kandidātu vārdus, kuri pieteicās uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu amatiem, sabiedrībai laupot iespēju izvērtēt NEPLP rīcību LTV valdes locekļu atlasē.
Toreizējais NEPLP lēmums, kā arī visa konkursa gaita bija tik šokējoši, ka izpelnījās gan profesionālo asociāciju, gan ekspertu kritiku. Tika pat pieprasīts konkursu apturēt. Līdzīgi ir bijis arī ar konkursu uz pašu Padomi pirms trijiem gadiem, kā arī ar NEPLP nesen rīkoto konkursu uz Latvijas Radio valdi.
Cik tad ir šoreiz pieteikto kandidātu bija liktenīgajā piektdienā? Četri vai pieci?
Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) 18.maija valdes sēdē, kurā piedalījās Anda Rožukalne, Sigita Kirilka, Māra Miķelsone, Olga Dragiļeva, Pēteris Zirnis, vienbalsīgi tika nolemts "izvirzīt NEPLP locekļa amatam Gunti Rozenbergu. Otra iespējamā kandidāta (M.Kaprāna) izvirzīšanu no LŽA valde neatbalsta, jo Kaprāns nav LŽA biedrs, viņam nav darba pieredzes medijos un nav zināmas Kaprāna pozīcijas attiecībā uz LŽA izvirzītajiem mērķiem".
Kaprānam ar visu neesošo pieredzi medijos nācās meklēt citu ieteicēju. Trīs dienu laikā, spriežot pēc Dimanta paziņojuma, tas arī izdevās! Kaprānam sanāca pat labāk nekā pašam Dimantam, kuram konkursam uz NEPLP pirms trim gadiem nācās ieteikt pašam sevi. Dimantu Saeimas komisijai ieteica Mediju institūts, kas kopš 2004.gada ir reģistrēta biedrība, kura "apvieno pazīstamus Latvijas mediju ekspertus – Dr. phil. Aināru Dimantu, [...], Dr. sc. soc. Andu Rožukalni [...]." Vai tad ir brīnums, ka Latvijas Radio raidījums Pēcpusdiena intervēja to pašu Andu Rožukalni, kurai dota iespēja gan reklamēt LŽA kandidātu, asociācijas revidentu Gunti Rozenbergu, gan iztirzāt atlases kritērijus?
Protams, ne pušplēsts vārds netika teikts par to, ka piekto Padomes locekli jāmeklē līdz ar Gints Grūbes atkāpšanos no amata.
Atcerēsimies, ka tieši LŽA pirms trim gadiem ieteica un dedzīgi aizstāvēja Gints Grūbi NEPLP locekļa amatam. Izvērtēšanas un ievēlēšanas gaitā vairāki LŽA biedri un īpaši Rožukalne piedalījās gan Saeimā un Latvijas Universitātes rīkotajās diskusijās, gan radio un televīzijas diskusijās. Kādēļ tad tomēr toreizējais LŽA kandidāts, Padomē ievēlētais Gints Grūbe, kurš atbildēja par Latvijas Televīziju, tagad pēkšņi pamet amatu? Vai sludinātie "piedāvājumi tuvākā gada laikā piedalīties vairākos lielos radošos filmu projektos" ir patiesi?
Labi infomētais Dimants gan par Grūbes "lielajiem filmu projektiem", gan par piekto pieteikto kandidātu Kaprānu, pirms dažām nedēļām sarunā ar Dienu norādīja, ka neesot iepriekš zinājis par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaudes rezultātiem saistībā ar Grūbes iespējamo interešu konfliktu. Te vietā tomēr piebilst, ka par LTV pārraudzību atbildīgais Gints Grūbe ziņu virsrakstos nonāca jau pirms gada, situācija medijos pat tika dēvēta par "vairākkārtīgu koruptīvu stāvokli".
Trīs gadu laikā, saņemot vairāk nekā pusmiljona eiro, Grūbem uz pusi piederošā SIA Mistrus Media daudzus radošos projektus īstenojusi par Nacionālā kino centra piešķirto finansējumu. Tajā pašā laikā Grūbe tieši kā NEPLP loceklis ieņēmis Latvijas Filmu padomes priekšsēdētāja posteni.
Tāpat SIA Mistrus Media regulāri uzvarējusi dažādos valsts iepirkumos, kas radījis aizdomas, ka amatpersona noteikusi filmu mākslas prioritātes, pati pēc tam saņēmusi naudu, pati iztērējusi un vēlāk uzraudzījusi gatavo darbu pārraidīšanu televīzijā. Tomēr KNAB konstatēja likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā pārkāpumus tikai vienā gadījumā - Gintam Grūbem savienojot darbu NEPLP ar darbu nodibinājumā Rīga 2014.
Norāde uz iespējamo koruptīvo stāvokli bija apstāklī, ka Grūbe darbojies nodibinājuma Rīga 2014 Mākslinieciskajā padomē, kuras uzdevumos ietilpa kultūras programmas projektu izvērtēšana un virzīšana naudas piešķiršanai. Vienlaikus SIA Mistrus Media saņēma 53 tūkstošus eiro par viena no kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas pasākumiem īstenošanu..
Gintam Grūbem ir piemērots ne vien naudas sods 250 eiro apmērā, bet arī nāksies valstij atmaksāt gandrīz 12 tūkstošus eiro, kas saņemti kā atlīdzība par darbu nodibinājumā Rīga 2014.
Tas acīmredzami ir nesavienojams ar NEPLP locekļa, kas ir atbildīgs par sabiedrisko televīziju, darbību, un ir visticamākais galvenais atkāpšanās iemesls, kuru visādi cenšas slēpt. Vismaz tā tas izskatās no malas.
Otrais iemesls ir kaitējums valstij, kas ir daudzreiz lielāks piesauktās summas. Runa ir par strupceļu, kurā novesta LTV. Esošā valde ir ievēlēta, lai vadītu pārmaiņas, proti, apvienojot LTV un Latvijas Radio, izveidotu Latvijas sabiedrisko mediju. Padome 2013.gada 7.janvārī apstiprināja Latvijas Sabiedriskā medija koncepciju, kas arī paredz izveidot vadošo mediju Latvijā, apvienojot LTV un Latvijas Radio. Taču te ir kāds liels bet...Šī koncepcija neguva atbalstu ne valdībā, ne Saeimā, ne profesionālās aprindās, ne LTV, ne Latvijas Radio kolektīvos. Vairs nav tādu, kas cer uz brīnumu, ka 2016. gada budžetā pēkšņi parādīsies iespēja paredzēt brangus līdzekļus LSM veidošanai. Bet nav arī citas koncepcijas LTV attīstībai no NEPLP puses.
Nākamā gada sākuma beigsies trešais darbības gads LTV valdei, kura ievēlēta, lai vadītu pārmaiņas un apvienotu LTV un Latvijas Radio. No tā sanācis nav nekas. Šīs būs arī NEPLP pēdējais darbošanās gads. Vismaz šādā sastāvā.
Loģika un veselais saprāts te prasītu izvērtējumu, kurš tad vainīgs pie čika izkalšanas. Nākamgad kādam būtu jāatbild par to, ka informācijas kara apstākļos, sarežģītā ģeopolitiskā situācijā Latvijas valsts ir palikusi bez skaidras un reālas sabiedrisko mediju - LTV un Latvijas Radio attīstības stratēģijas. Jaunievēlētais padomes loceklis varētu būt pēdējā cerība NEPLP atlikušajā laikā glābt situāciju Latvijas informatīvajā telpā. Ja, protams, tas tiks vēlēts, neatkārtojot iepriekšējās kļūdas. Bet par to īstas pārliecības nav. Diemžēl jau kuro reizi...